Sarunā tika pārrunāta pasaules un Baltijas reģiona finanšu sektora aktuālā situācija pēc pandēmijas krīzes, uzsverot nākamo − ekonomikas atveseļošanas − ciklu.
SEB grupas pārstāvji uzsvēra, ka SEB banka saredz Latviju un Baltiju kā savu stabilu tirgu un saredz tā ilgtspējīgu attīstību. Tika akcentēts, ka SEB grupa meklē aizvien jaunus ilgtspējas projektus savām investīcijām, jo nopietni raugās uz ekonomikas zaļo pārveidi.
Valsts prezidents atzīmēja, ka pēdējos gados ir veikta nopietna Latvijas finanšu sektora transformācija un šobrīd sakārtotais finanšu sektors ir vērsts uz riska vadību. Bankām, tajā skaitā SEB, ir stabils kredītportfelis.
Abas puses bija vienisprātis, ka mūsu reģiona nākotnei nepieciešama efektīva atbalsta sistēma pētniecības un inovāciju jomām. Eiropas Savienības Zaļā kursa kontekstā tika uzsvērta privātās un valsts partnerības nozīme transformācijai uz ekonomikas ilgtspēju. Tika minēta arī augstskolu loma, t. sk. Rīgas Ekonomikas augstskolas ieguldījums jauno ekspertu, uzņēmēju un zinātnieku tapšanā.
Sarunā piedalījās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns, iepazīstinot ar Latvijas ilgtermiņa skatījumu uz ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību līdz 2030. gadam, kur liels akcents tiks likts uz tīra ūdens aizsardzību un ekosistēmas būvēšanu. Plānots atbalstīt zinātnes un tehnoloģiju risinājumus tīra ūdens pieejamībai. Tā kā Baltijas jūrā vēl joprojām ir liels II pasaules kara un padomju laika piesārņojums, liela uzmanība tiks pievērsta pasaules līmeņa ekspertīzei un Latvijas zinātnes stimulēšanai seku novēršanā un ilgtspējības uzturēšanā.
Sarunā tika pārrunāta 5G nozīme turpmākajā Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona attīstībā, ekonomikas un digitālās vides pārveidē. Tika apspriesti lielākie ar 5G plānotie projekti, tajā skaitā “Rail Baltica” ekonomiskā koridora tapšana.
Valsts prezidents arī uzsvēra Trīs jūru iniciatīvas piedāvātās iespējas infrastruktūras projektu finansēšanā.
