Valsts prezidents uzsvēra abu valstu vēsturiskās diplomātiskās saites un pauda atzinību tam, ka Kanāda nedz de facto, nedz de iure neatzina Latvijas pievienošanu Padomju Savienībai un 1991. gada 26. augustā pirmā no G-7 valstīm atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju.
Pārrunājot drošības jautājumus reģionā un aliansē, Valsts prezidents pauda atzinību par Kanādas nozīmīgo ieguldījumu Baltijas reģiona aizsardzībai, vadot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā. Valsts prezidents pauda atbalstu Kanādai kā vadošajai valstij Latvijā izvietotajai NATO kaujas grupai arī pēc 2023. gada.
Abi līderi atzinīgi novērtēja Ukrainas starptautisko iniciatīvu “Krimas platforma”, kas ir vērtīgs instruments, kā pasaulei atgādināt, ka Krievija okupējusi Krimu. Valsts prezidents skaidroja, ka Latvija savas vēsturiskās pieredzes dēļ labi apzinās, cik būtisks ir citu valstu atbalsts okupācijas neatzīšanā. Abas puses bija vienisprātis, ka Krievijas destabilizējošā ietekme pasaulē ir jāatspēko ar ticamām aizsardzības spējām un politisko gribu aizsargāt demokrātiskās vērtības.
Tika pārrunāta arī klimata pārmaiņu ietekme uz drošību. Abu pušu redzējums par NATO noturību, vienotību un NATO2030 attīstības vīziju ir vienots.
Valsts prezidents apliecināja Latvijas nelokāmo atbalstu Kanādas centieniem rast risinājumu Ķīnā nelikumīgi aizturētajiem Kanādas pilsoņiem.
Tikšanās laikā Valsts prezidents arī apsveica Kanādu ar uzvaru 2021. gada Pasaules čempionātā hokejā, kas šogad tika organizēts Rīgā.
