Ja agrāk ekonomiskie dzīves cikli bija mērāmi gadu simtos, tad tagad viens cikls ir jau 20 līdz 25 gadus ilgs. Daļa profesiju izzūd, nāk vietā jaunas, un lielu lomu sabiedrības spējā tam pielāgoties spēlē izglītības sistēma. Ja sistēma nespēj šīm pārmaiņām tikt līdzi, mēs nonākam ļoti sarežģītā situācijā, kad valsts vairs nav konkurētspējīga, uzsvēra A.Ašeradens.
Izglītības komisijas priekšsēdētājs kā būtisku problēmjautājumu izcēla to, ka cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem kļūst arvien grūtāk integrēties darba tirgū un dati liecina, ka krītas arī ienākumi. Mūžizglītības sistēmai ir jāpanāk tas, ka arī pieaugušie var sekmīgi turpināt karjeru.
Šodien, 3.jūnijā, notika noslēdzošā diskusija forumā, kas bija veltīta jautājumam par pieaugušo izglītības nodrošināšanu un pārkvalifikāciju. Pirmajā diskusijā, kas notika 21.maijā, uzmanības lokā bija jautājumi par pamatizglītību un vidējo izglītību, savukārt otrajā diskusijā 28.maijā tās dalībnieki sprieda par augstāko, kā arī profesionālo izglītību.
Digitālā foruma uzdevums bija veicināt diskusiju par šiem jautājumiem, definējot konkrētus priekšlikumus dažādos izglītības sistēmas līmeņos, kas palīdzētu pilnveidot izglītības sistēmu ar mērķi nodrošināt valsts tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu.
Forumu rīkoja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Rīgas Tehnisko universitāti.
