DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. maijā, 2021
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Iedzīvotāju skaits samazinās straujāk

2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 893 tūkst. iedzīvotāju – par 14,5 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati. “Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Cēsu iedzīvotāju skaitam,” pauž CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk – par 0,76 % salīdzinājumā ar 0,64 % gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,59 % un migrācijas dēļ – par 0,17 %.

Pēdējos četros gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību.

Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā, kad iedzīvotāji tika apsekoti savās dzīvesvietās, to skaits samazinājies par 177 tūkst. Aptuveni tāds ir iedzīvotāju skaits trīs lielajās pilsētās kopā – Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē.

Pērn zemākais dzimušo rādītājs pēdējo simt gadu laikā

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17,6 tūkst. bērnu – par 1 234 jeb 6,6 % mazāk nekā 2019. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 28,9 tūkst. cilvēku – par 1 135 jeb 4,1 % vairāk. Salīdzinot ar pēdējiem gadiem, mirstība strauji pieauga 2020. gada novembrī un decembrī. Pērn nomira par 11,3 tūkst. vairāk nekā piedzima (2019. gadā – par 8,9 tūkst.), un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 2005. gada. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 3,2 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā 2011.–2020. gadā

(tūkst.)

Pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte

2020. gadā pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte, kas ietekmējusi arī starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rādītājus – salīdzinot ar 2019. gadu, iebraucēju skaits samazinājies par 21,2 %, bet aizbraucēju – par 17,8 %. Latvijā no citām valstīm ieradās 8,8 tūkst. iedzīvotāju (par 2,4 tūkst. mazāk nekā 2019. gadā), bet aizbrauca 12,0 tūkst. (par 2,6 tūkst. mazāk). No Eiropas Savienības valstīm (bez Apvienotās Karalistes) ieradās 2,5 tūkst. jeb 28 % iebraucēju. No Apvienotās Karalistes iebrauca 2,0 tūkst. cilv. jeb 22,2 % no kopējā imigrantu skaita (2019. gadā – 2,2 tūkst.). Samazinājās imigrantu skaits no NVS valstīm – 2,9 tūkst. iebraucēju (par 1,3 tūkst. jeb 31 % mazāk nekā 2019. gadā), tajā skaitā no Krievijas ieradās 1,0 tūkst. imigrantu. Iebraucēju skaits no citām valstī kopā samazinājās vairāk nekā par trešdaļu. Ja, piemēram, no Indijas 2019. gadā ieradās 830 cilvēku, kuri uzskatāmi par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tad pērn šo cilvēku skaits bija gandrīz uz pusi mazāks – vien 427.

2020. gada imigrācijā 4,7 tūkst. jeb 53 % iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2019. gadā – 5,1 tūkst. jeb 46 %). Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.

Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 12 tūkst. iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2020. gadā emigrēja 7,9 tūkst., kas bija par 13,4 % mazāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2020. gadā samazinājās par 37 % – emigrēja 1,9 tūkst. (2019. gadā – 2,9 tūkst.). Uz Vāciju izbrauca 2,3 tūkst. iedzīvotāju (par 23 % mazāk nekā 2019. gadā), nedaudz vairāk par tūkstoti emigrantu devās uz Nīderlandi. Par 11 % samazinājās arī emigrācija uz NVS valstīm. 69 % no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2019. gadā – 72 %).

Latvijas demogrāfiskās attīstības rādītāji 2018.–2020. gadā

 

2018

2019

2020

2019. gadā pret 2018. gadu, %

2020. gadā pret 2019. gadu, %

uz 1 000 
iedzīvotāju

2018

2019

Iedzīvotāju skaits, gada beigās

1 919 968

1 907 675

1 893 223

-0,6

-0,8

x

x

Noslēgtas laulības

13 058

12 861

10 702

-1,5

-16,8

6,7

5,6

Šķirtas laulības

5 967

5 971

5 206

+0,4

-12,8

3,1

2,7

Dzimuši

19 314

18 786

17 552

-2,7

-6,6

9,8

9,2

Miruši

28 820

27 719

28 854

-3,8

+4,1

14,5

15,2

Imigrēja

10 909

11 223

8 840

+2,9

-21,2

5,8

4,6

Emigrēja

15 814

14 583

11 990

-7,8

-17,8

7,6

6,3

Turpinās sabiedrības novecošanās, vidējais iedzīvotāju vecums 42,8 gadi

Nelielais dzimstības pieaugums 2013.– 2016. gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017. gada dzimstība samazinās, un 2020. gadā piedzima par 4,4 tūkst. bērnu mazāk nekā 2016. gadā. Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2 210, tomēr viņu īpatsvars otro gadu pēc kārtas ir 16,0 % no iedzīvotāju kopskaita. Iedzīvotāju skaits vecumā 15–64 gadi turpināja samazināties – par 14,5 tūkst. jeb 1,2 %, un joprojām palielinājās iedzīvotāju skaits virs 65 gadiem – 2020. gadā par 2,3 tūkst. jeb 0,6 %. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada laikā palielinājās no 20,5 % līdz 20,8 %. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,8 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,0 gadiem Latgalē.

Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā bērnu skaits 0–14 gadu vecumā pieauga par 9 tūkst. (3 %), 15–64 gadus vecu iedzīvotāju skaits samazinājās par 199 tūkst. (14 %), bet vecāka gadagājuma cilvēku skaits (vecumā no 65 gadiem) pieauga par 13 tūkst. (3 %).  

Pastāvīgo iedzīvotāju demogrāfiskais raksturojums 2021. gada sākumā

(procentos)

Latviešu skaits samazinājies par 0,4 %

2020. gadā negatīva dabiskā pieauguma rezultātā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4 %, poļi – par 2,0 %, krievi – par 1,6 %. Latviešu skaits samazinājies par 0,4 %, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieauga par 0,2 procentpunktiem un 2021. gada sākumā bija 62,7 %.

No visiem valsts iedzīvotājiem 88 % ir dzimuši Latvijā un 12 % – ārvalstīs. 1,2 % Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,8 % – Krievijas Federācijā, 2,1% – Baltkrievijā, 1,7 % – Ukrainā, 1,2 % – citās valstīs. Nepilngadīgu bērnu skaitā 97,0 % bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 1,1 % bērnu, kuri dzimuši Lielbritānijā, 0,3 % Īrijā un 0,3 % Krievijā.

Pēc valstiskās piederības 86,7 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (2020. gada sākumā – 86,3 %), 10,1 % nepilsoņi (10,4 %), 2,1 % – Krievijas pilsoņi (2,1 %), 1,1 % – citu valstu pilsoņi. 51 % visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 16 % no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 74 % iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 62 %, un tikai 37 % Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

Iedzīvotāju valstiskā piederība un vecums 2021. gada sākumā
 (skaits)

Gandrīz puse Latvijas vīriešu precēti, sievietes – 41 %

2021. gada sākumā 49 % pilngadīgo vīriešu (no 18 gadiem) un 41 % sieviešu bija precēti, 35 % vīriešu un 25 % sieviešu bija neprecēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 71 % vīriešu un 65 % sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.

Iedzīvotāju skaits pieaug 15 Pierīgas un četros citos novados

Valstī bija 1 milj. 290 tūkst. jeb 68 % pilsētu iedzīvotāju un 603 tūkst. jeb 32 % lauku iedzīvotāju. 

Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (52 %) valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgas reģionu.

2020. gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā – par 0,9 % jeb 3,4 tūkst. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē– par 1,8 % (4,5 tūkst.), Vidzemē – par 1,1 % (2,1 tūkst.), Kurzemē par 1,1 % (2,6 tūkst.), Zemgalē – par 0,9 % (2,1 tūkst.). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 1,0 % jeb 6,5 tūkst.

Pēdējos 10 gados Latgale zaudējusi 17 % (52 tūkst.) iedzīvotāju, Vidzeme – 14 % (29 tūkst.), Kurzeme –13 % (35 tūkst), Zemgale – 11 % (27 tūkst.), Rīga – 7 % (45 tūkst.), un vienīgi Pierīgas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 2 % (7 tūkst.).

Iedzīvotāju skaita izmaiņas statistiskajos reģionos 2011.–2020. gadā
(tūkst. cilv.)

Pērn iedzīvotāju skaits saruka arī astoņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,5 % jeb par 263 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,3 % (427 cilv.), Daugavpilī – par 1,2 % (960), Rīgā – par 1,0 % (6 502), Rēzeknē – par 1,0 % (261), Jēkabpilī – par 0,9 % (207), Liepājā – par 0,5 % (349), Jelgavā – par 0,3% (181) cilv.), bet vismazāk – Valmierā – par 0,2 % (47). Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Liepājā un Valmierā.

2020. gadā 19 novados no 110 iedzīvotāju skaits pieauga, un 15 no tiem bija Pierīgas novadi. Ārpus Pierīgas ļoti niecīgs iedzīvotāju skaita pieaugums (1–4 iedzīvotāji) novērots Nīcas, Rucavas un Skrīveru novados. Lielāks pieaugums – par 35 iedzīvotājiem vairāk nekā gadu iepriekš reģistrēts Strenču novadā galvenokārt iekšzemes migrācijas dēļ no Rīgas un Valmieras. Visos novados, izņemot Siguldas novadu, bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 9 novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Stopiņu novadā (5,5 % jeb 638 cilv.).

Pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas novados 2020. gadā, %

Jaunās teritoriālās reformas rezultātā 110 novadu vietā Latvijā būs 35 novadi. Pēc iedzīvotāju skaita vislielākais būs Ogres – 57,6 tūkst. un Valmieras – 51,4 tūkst. novads, vismazākais – Valkas novads ar tikai 7,6 tūkst. iedzīvotāju un Saulkrastu novads ar 9,2 tūkst. Iedzīvotāju skaita pieaugums pērn bija septiņos jaunajos novados (Mārupes, Ropažu, Ādažu, Ķekavas, Saulkrastu, Olaines un Salaspils). Piecos no tiem bija arī pozitīvs dabiskais pieaugums, taču galvenais iedzīvotāju skaita pieauguma faktors ir imigrācija.

32 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā

Rīgā dzīvo nepilni 615 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 32 % no visiem valsts iedzīvotājiem un 48 % no pilsētu iedzīvotājiem.

Kopš 2020. gada publicēti dati arī par 58 Rīgas un 27 Valmieras apkaimēm.Visvairāk rīdzinieku dzīvo Purvciemā – 54 tūkst., 41–45 tūkst. iedzīvotāju ir Ķengaragā, Imantā un Pļavniekos.

Lielākais bērnu īpatsvars Pierīgā

Bērnu līdz 14 gadiem skaits 2020. gadā par nepilnu tūkstoti pieauga tikai Pierīgā, bet visvairāk samazinājās Rīgā – par 1,8 tūkst. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Pierīgā – 18,8 % no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgalē – 13,7 %. Republikas pilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,2 % Jelgavā līdz 14,7 % Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 28,6 % no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Aglonas, Zilupes un Baltinavas novadā – tikai 10,3–10,8 %.

Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15–64 gadi svārstās no 63,1 % Pierīgā līdz 63,7 % Latgalē. Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 1,3 tūkst., visvairāk samazinājās Rīgā – par 5,2 tūkst. un Latgalē – par 4 tūkst. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valmierā (60,9 %), novados – visvairāk Baltinavas (69,1 %), vismazāk Strenču novadā (59,0 %).

Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem (visvairāk Latgalē – 22,7 %, vismazāk Pierīgā – 18,1 %). Visvecākais ir Strenču un Ērgļu novads – attiecīgi 26,8 % un 27,7 % iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 8,8 %.

Iedzīvotāji galvenajās vecuma grupās statistiskajos reģionos
 (procentos)

Latvijā starp Baltijas valstīm lielākais iedzīvotāju skaita kritums

Iedzīvotāju skaits Igaunijā 2021. gada sākumā bija 1 milj. 330 tūkst. (par 1,2 tūkstošiem vairāk nekā 2020. gada sākumā). Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – 2,6 tūkst., bet jau sešus gadus pēc kārtas pozitīvs migrācijas saldo – 2020. gadā 3,8 tūkst. Igaunijā iedzīvotāju skaits 2020. gadā pieaudzis par 0,1 %1.

Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2021. gada sākumā bija 2 milj. 795 tūkst. (iedzīvotāju skaita pieaugums – 1,1 tūkst.). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 18,9 tūkst., taču otro gadu  pozitīvs migrācijas saldo – 20,0 tūkst.2 Lietuvā iedzīvotāju skaits saglabājas stabils.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Baltijas valstīs 2011.–2020. gadā
(procentos)

Datu avots: Eurostat [demo_gind]

1 Igaunijas statistikas biroja mājaslapa https://www.stat.ee/en/node/183326

2 Lietuvas statistikas biroja mājaslapa https://osp.stat.gov.lt

Ar demogrāfijas datu publicēšanu CSP uzsāk 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas rādītāju nodošanu datu lietotājiem. Atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām 2021. gadā tiek izmantota tikai administratīvajos datu avotos pieejamā informācija, pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās.

Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra un citu administratīvo avotu datus.

Informācija par iedzīvotāju skaitu administratīvajās teritorijās 2021. gada sākumā, kā arī dati par galvenajiem demogrāfiskajiem rādītājiem pieejami oficiālās statistikas portālā sadaļā “Iedzīvotāji”. Iedzīvotājus raksturojošie rādītāji šogad papildināti ar jaunu statistiku par iedzīvotājiem pēc ierašanās gada Latvijā un personas dzīvesvietu gadu pirms tautas skaitīšanas.

Pieejami arī dati par blīvi apdzīvotām teritorijām (apmešanās vai darba vietas, kur ēkās, kas neatrodas tālāk par 200 m viena no otras, dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji). Tas ir alternatīvs rādītājs esošajām administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām – pilsētām un ciemiem, lai nodrošinātu savstarpēju salīdzināmību. Savukārt šī gada vasarā iedzīvotājus raksturojošie rādītāji būs pieejami 1 km2 tīklojumā.

Nākamos 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas rādītājus par mājsaimniecībām un ģimenēm publicēs 30. jūlijā. 24. novembrī tiks publicēti mājokļu rādītāji, bet nākamā gada 15. jūnijā – izglītības un ekonomiskās aktivitātes rādītāji. Jau šobrīd oficiālās statistikas portālā pieejami 2019. un 2020. gada Latvijas iedzīvotāju izglītību raksturojošajie rādītāji atbilstoši tautas skaitīšanā izmantotajai metodoloģijai, izmantojot administratīvos datus.

Metodoloģiskie skaidrojumi

CSP sāk publicēt iedzīvotāju skaita novērtējumu pēc viņu reģistrētās dzīvesvietas. Šobrīd pieejami dati par iedzīvotāju skaitu pēc reģistrētās dzīvesvietas 2020. un 2021. gada sākumā. Pakāpeniski tiks pārrēķināti arī iepriekšējo gadu dati. Statistika publicēta administratīvajās teritorijās atbilstoši spēkā esošajam administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoram, kas publicēts CSP vietnes sadaļā “Klasifikācijas”.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (pieņemts 10.06.2020.) noteiktas jaunas administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Statistika par provizorisko iedzīvotāju skaitu jaunajā teritoriālajā iedalījumā arī publicēta portālā.

Dabiskais pieaugums – starpība starp noteiktā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu.
Migrācijas saldo – starpība starp valstī uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu ieradušos iedzīvotāju skaitu un no tās uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu izbraukušo iedzīvotāju skaitu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU