DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. maijā, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Valsts prezidents: zinātnes komunikācija var formēt sabiedrisko domu un mazināt dezinformācijas izplatīšanos

14. aprīlī Valsts prezidentam Egilam Levitam notika tiešsaistes saruna ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētāju Miķeli Grīviņu un valdes locekļiem Eduardu Baķi, Kārli Pleiko, Lauru Bužinsku un Ilzi Elberi par zinātnes pārvaldības, finansējuma un jauno zinātnieku karjeras jautājumiem.

Valsts prezidents interesējās par LJZA skatījumu uz pašreizējo zinātnes finansēšanas politiku. Pēc E. Levita domām, zinātnes finansējuma apjoms no valsts budžeta ir neatbilstošs Latvijai kā modernai un nobriedušai 21. gadsimta valstij. M. Grīviņš pauda, ka LJZA stingri iestājas par to, ka zinātnei ir jāpalielina finansējums. Pēc M. Grīviņa sacītā, Latvijas zinātnieki ir veiksmīgi cēluši produktivitāti arī ar līdzšinējo – visai pieticīgo – finansējumu, taču progresīvākai kvalitātes veicināšanai nepieciešams lielāks valsts atbalsts.

Stabils un lielāks finansējums zinātnei sekmētu arī interesi par doktorantūras studijām. LJZA informēja, ka Latvijā šobrīd ir četras reizes zemāks doktorantu skaits nekā citviet Eiropā. Vienlaikus M. Grīviņš uzsvēra, ka šobrīd top jauns doktorantūras modelis, kas sev līdzi nes virkni labu aspektu, tai skaitā konkurētspējīgas stipendijas. Tādēļ ir svarīgi, lai modelis tiktu ieviests, kā plānots. LJZA arī uzskata, ka būtu jāsekmē ārvalstu zinātnieku karjera Latvijā, jo viņi var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā.

Diskutējot par zinātnieku atlases kārtību pētniecības konkursos, Valsts prezidents uzsvēra, ka formālistiska pieeja nav pieņemama un galvenajam atlases kritērijam jābūt zinātnieka darba kvalitātei un zinātniskajiem sasniegumiem.

Pārrunājot zinātnes pārvaldības organizēšanu, pēc E. Levita domām, paralēli projektu pieejai nepieciešams attīstīt arī citu pieeju, it sevišķi celt bāzes finansējumu, kas sekmētu zinātnes kvalitāti. Valsts prezidents uzskata, kamēr zinātniekiem nav garantēts stabils atalgojums un viņu iztika ir piesaistīta tam, cik projektu pieteikumi tiks atbalstīti, tiek šķērdēts izcilu zinātnieku laiks un potenciāls. Vienlaikus daudzas Latvijas valstij nozīmīgas nozares paliek neizpētītas.

Tika pārrunāta arī zinātnes komunikācija un tās nozīme sabiedrības kritiskās domāšanas sekmēšanā. LJZA izteica domas, ka Latvijā ir jāpilnveido zinātnes komunikatoru tīkls, kā arī jāaicina medijus vairāk runāt par Latvijas zinātni, tās sasniegumiem. Valsts prezidents uzsvēra, ka LJZA ir svarīga loma zinātnes komunikācijas stiprināšanā, lai cilvēkos veicinātu izpratni par zinātnes lomu un zinātnieku darba nozīmi. “Zinātnes komunikācija var formēt sabiedrisko domu un mazināt dezinformācijas izplatīšanos,” norādīja E. Levits.

Valsts prezidents arī vēlējās uzzināt LJZA viedokli jautājumā par latviešu valodu kā zinātnes valodu – kā to attīstīt un salāgot ar starptautisko vidi, lai nodrošinātu zinātnes attīstību un vienlaikus stiprinātu latviešu valodas pozīcijas zinātnē.

Tāpat tika pārrunāti ētikas jautājumi zinātnē un pētniecībā, kā arī sadarbība ar diasporas zinātniekiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU