DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. martā, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Pārnadžu postījumu mazināšanai jaunaudzēs liela nozīme mežsaimnieku un mednieku sadarbībai

Sniegotās ziemās jauno kociņu galotnes un zari, kā arī to stumbru miza kļūst par iecienītāko briežu dzimtas dzīvnieku barību. Šī gada pirmajos divos mēnešos AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajos mežos šo dzīvnieku postījumi fiksēti jaunaudzēs jau 930 hektāru platībā. Lai jaunaudzēm nodarītos postījumus nākotnē mazinātu, būtiska ir mežsaimnieku un mednieku sadarbība.

Pagājušā gadā postījumu apjoms jaunaudzēs tika konstatēts 6596 hektāru apjomā. No šogad jaunaudzēs fiksētajiem postījumiem vairāk nekā trešdaļā jeb 260 hektāru platībā postījumu īpatsvars ir ar 40 % un lielāku intensitāti. “Ik gadu konstatējam briežu dzimtas dzīvnieku nodarītos postījumus atjaunotajās meža platībās jeb jaunaudzēs. Ja postījumi ir tik lieli, tad attiecīgajā platībā nākas plānot jaunaudzes papildināšanas darbus, lai nodrošinātu atbilstošo mērķa sugas koku skaitu, kas savukārt rada papildus izmaksas meža audzēšanas procesā,” norāda LVM Meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks.

Faktori, kas  ietekmē dzīvnieku uzvedību

Mežsaimniecības mērķis ir audzēt ražīgas, vērtīgas un veselīgas mežaudzes. Pašreiz šī mērķa sasniegšana ir apgrūtināta tieši pieaugošā meža dzīvnieku skaita un to jaunaudzēs radīto bojājumu dēļ. Viens no efektīvākajiem risinājumiem, ievērojot mežkopju un mednieku intereses, ir dzīvnieku skaita regulēšana jeb medības.

“Šī medību sezona, salīdzinot ar iepriekšējām, bija atšķirīga, jo saistībā ar Covid-19 ierobežošanu ārkārtas situācijā tika aizliegtas dzinējmedības. Dzīvnieki līdz ar to jūtas netraucēti un uzturas lielākoties vienkopus, tāpēc arī jaunaudzēs, kurās tie atrodas, var tikt nodarīti daudz lielāki postījumi,” skaidro Guntis Ščepaniks.

Postījumi šogad ir lielāki arī sniegotās ziemas dēļ – ziemā briežu dzimtas dzīvniekiem ir ierobežotas iespējas iegūt barības vielas, īpaši, ja ir tik dziļa sniega sega, kā tas bija šoziem. Šādās ziemās mežā augošo puskrūmu, sīkkrūmu sulīgie dzinumi un zālaugi dzīvniekiem ir grūti pieejami, tāpēc jauno kociņu galotnes un zari, kā arī to stumbru miza kļūst par iecienītāko barību. Turklāt ziemas laikā staltbrieži labprāt koncentrējas lielās grupās, kas rada lielāku postījumu intensitāti jaunaudzēs, kurās bars uzturas un barojas.

Svarīgākais - sadarbība

Guntis Ščepaniks norāda: “Lai arī 2020./2021. gada medību sezonas briežu dzimtas dzīvnieku medīšanas termiņi jau beigušies, ir vēl vairāki risinājumi, kā situāciju uzlabot nākotnē. Lai precīzāk noteiktu nomedīšanas apjomu nākamajai medību sezonai, nepieciešams atjaunot datus par dzīvnieku populāciju. Kvalitatīvāku informāciju var iegūt, apvienojot gan zemju apsaimniekotāju rīcībā esošo informāciju par postījumiem, gan medību tiesību lietotāju informāciju par sugu populācijām. LVM ir nodevis datus par postījumiem Valsts meža dienestam (VMD), savukārt medniekiem no savas puses jāaizpilda VMD elektroniskā anketa “Medījamo dzīvnieku populācijas novērtējums”.

“Aicinām medniekus vietās, kur ir šaubas par sākotnējo dzīvnieku skaitu, veikt to kontroluzskaiti atbilstoši Zemkopības ministrijas apstiprinātajai metodikai, kurā aprakstīta zinātniski pamatota dzīvnieku uzskaites metode, kuru var veikt pavasarī – aļņu, staltbriežu un stirnu uzskaite pēc ziemas ekskrementiem jeb ekskrementu metode. Veicot šādu uzskaiti, iespējams iegūt kvalitatīvākus datus par dzīvnieku skaitu teritorijā un attiecīgi precīzāku un reālajai situācijai atbilstošāku nomedīšanas limitu,” skaidro LVM Meža infrastruktūras un medību vadītājs.

Tāpat nozīmīgs solis situācijas uzlabošanai ir tieši ietekmēto pušu – medību tiesību lietotāju un medību tiesību īpašnieku – dalība VMD rīkotajās ikgadējās sanāksmēs, kurās, ņemot vērā pieejamos datus par postījumiem un dzīvnieku skaitu, iesaistītās puses lemj par pieļaujamo nomedīšanas apjomu. Tikai sadarbojoties medniekiem un zemju apsaimniekotājiem var panākt optimālu dzīvnieku skaitu, kas nodrošina gan ekonomiski izdevīgu mežsaimniecību vai lauksaimniecību, gan medību saimniecības mērķu sasniegšanu.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU