Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride pauž gandarījumu, ka ar šiem grozījumiem beidzot tiek pievērsta lielāka uzmanība un sniegts atbalsts arī ģimenēm, kurās audzina bērnu ar I vai II grupas invaliditāti līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
Pašreiz Goda ģimenes apliecību saņem daudzbērnu ģimenes, taču nereti rūpes par vienu bērnu ar īpašām vajadzībām var būt līdzvērtīgas rūpēm par vairākiem bērniem. Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar ministrijām turpinās strādāt pie iespējamajiem risinājumiem dažādu atbalsta mehānismu meklējumiem, lai ģimenes ar bērniem un ģimenes, kurās audzina bērnu ar invaliditāti, saņemtu arvien lielāku valsts un pašvaldību atbalstu ikdienas dzīves vajadzību nodrošināšanai, uzsvēra A.Skride.
Patlaban noteikts, ka valsts īsteno Latvijas Goda ģimenes apliecības programmu, kuras ietvaros Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina karšu izsniegšanu, piedāvā iespēju saņemt atlaides, izmantojot pakalpojumus, kurus piedāvā valsts un privātie uzņēmumi.
Goda ģimenes apliecības izsniegšana arī tām ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, apliecinātu valsts ieinteresētību, vēlmi atbalstīt un novērtēt vecāku ieguldījumu, audzinot savus bērnus, norādījuši likumprojekta autori.
Lielākā daļa valsts un pašvaldību organizētie atbalsta pasākumi tiek piedāvāti vien tām ģimenēm, kam noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss. Līdz ar to daudzas ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti un kuru ienākumi pārsniedz noteikto minimālo slieksni, nevar saņemt attiecīgo atbalstu, anotācijā akcentējuši grozījumu autori.
Paredzēts, ka uz atbalsta pasākumiem ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, varēs pretendēt no šī gada 1.maija.
Pērn valstī bija reģistrēti vairāk nekā 8400 bērni ar invaliditāti, liecina Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas informācija likumprojekta anotācijā.
Lai izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā stātos spēkā, tās jāpieņem Saeimai vēl galīgajā lasījumā.
