Par spīti pandēmijas ierobežojošajiem apstākļiem un biezajai sniega segai Latgales pierobežā, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvdarbi turpinās arī ziemā. Jaunā ekspluatācijā nodotā padziļinātās muitas kontroles ēka ļauj dubultot pārbaužu jaudu, ļauj vienlaicīgi padziļināti pārbaudīt divus kravu transportlīdzekļus un vienu vieglo transportlīdzekli, izmantojot modernu iebūvēto aprīkojumu.
“Līdz šā gada martam plānots pabeigt divus kontroles paviljonus un servertelpu, kas ir galvenās smadzenes nepārtraukto elektronisko sakaru un ietaišu darbībai, kas nepieciešamas efektīvai robežsargu un muitnieku kontroles procedūru veikšanai. Kopumā līdz 2021. gada jūlijam tiks uzstādīti seši jauni kontroles paviljoni, pārbūvētas un paplašinātas kontroles nojumes, virs kurām tiks izvietotas elektroniskās informācijas zīmes, lai “pīķa” stundās varētu efektīvi mainīt joslu nozīmi un palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi. Vienlaikus robežšķērsošanas vietā “Terehova” uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, kas uzlabos vides stāvokli pierobežā,” norāda R. Griškevičs.
Uzstādītais aprīkojums – hidrauliskā rampa un vieglo automašīnu pacēlājs, automātiskā vieglo automobiļu riepu montāžas iekārta, šķērveida paceļamie galdi un mehāniski paceļamās kraušanas laipas būs labs palīgs muitniekiem identificēt nelegālās preces un nosargāt Latvijas un visas Eiropas Savienības robežu. Vienlaikus RŠV “Terehova” ir ieguvusi jaudīgas energoietaises, kas attiecīgi ļaus kontroles dienestiem uzstādīt papildus pārbaudes iekārtas robežas aizsardzībai nākotnē. Jauno iekārtu darbību gan lietotāji, gan ēkas apsaimniekotāji apguva jau pagājušajā nedēļā.
“Terehova” ir visnoslogotākā robežšķērsošanas vieta uz Latvijas- Krievijas robežas un pat pandēmija nav spējusi apturēt kravu transportlīdzekļu plūsmu. Vērienīgi būvdarbi - robežškērsošanas vietas “Terehova” attīstības modernizācijas projekta 1. posms notiek jau kopš 2019. gada un tie norit vairākās kārtās, nepārtraucot kontroles dienestu darbību. Projekts tiek īstenots Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam līdzfinansēta projekta “Robežskērsošanas vietas “Terehova- Burački” attīstība” ietvaros. Kopējais projekta ieguldījumu apjoms būs 8 213 147, 78 EUR bez PVN. Projekta līdzfinansējums no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam ir 3 220 000 EUR bez PVN.
Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Kopumā VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 17 miljoni eiro. Šo projektu rezultātā līdz 2022. gada sākumam robežkontroles punktos strādājošajiem būs pieejami ērti un mūsdienīgi darba apstākļi, uzlabota robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamā infrastruktūra, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku.
Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Kapitālsabiedrība šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
