Kapitālsabiedrību darbības pārskats publicēts šogad vēlāk saistībā ar Covid-19 pandēmijas dēļ atsevišķu kapitālsabiedrību 2019. gada pārskatu publiskošanas termiņu pārcelšanu. Šajā pārskatā pirmoreiz iekļautas pašvaldībām piederošās kapitāla daļas un iekļauti secinājumi par informācijas publiskošanu.
“Valsts kapitālsabiedrības 2019. gadā kopumā ir nodrošinājušas apgrozījuma pieaugumu par 4,8%, salīdzinot ar 2018.gadu,” uzsver PKC vadītājs Pēteris Vilks. “Tāpat arī tiek nodrošināts ilgtermiņa izaugsmes potenciāls, jo kapitālsabiedrības ir palielinājušas aktīvu apjomu, turpina atjaunot un modernizēt pamatlīdzekļus.”
Kopējie valsts kapitālsabiedrību rādītāji 2019. gadā uzrāda pozitīvus rezultātus. Valsts kapitālsabiedrību kopējais apgrozījums sasniedzis 3,95 miljardus EUR, kas ir par 180,5 miljoniem EUR jeb 4,8% vairāk nekā 2018. gadā. Pēc apgrozījuma trīs lielākās valsts kapitālsabiedrības ir AS “Latvenergo”, AS “Air Baltic Corporation” un AS “Latvijas valsts meži”, kopumā veidojot 43,5% no visa kapitālsabiedrību apgrozījuma.
Visās nozarēs, izņemot enerģētikas nozari, ir vērojams apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Lielākais absolūtais pieaugums 2019. gadā vērojams veselības nozarē (par 65,7 miljoniem EUR jeb 18,9 % vairāk) un transporta nozarē (par 62,8 miljoniem EUR jeb 5,8 % vairāk). Veselības nozarē vislielākais apgrozījuma pieaugums ir SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" - par 23,7 miljoniem EUR jeb 20% vairāk nekā 2018. gadā un VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (par 13,7 miljoniem EUR jeb 13,1 % vairāk nekā 2018. gadā). Transporta jomā vislielākais pieaugums ir AS "Air Baltic Corporation" (par 100,2 miljoniem EUR jeb 24,9 % vairāk nekā 2018. gadā). Individuāli otrais lielākais apgrozījuma pieaugums 2019. gadā bija AS "Latvijas valsts meži" – par 41,9 miljoni EUR jeb 12,6 % vairāk nekā 2018. gadā. Enerģētikas nozarē apgrozījums 2019. gadā samazinājies par 43,3 miljoniem EUR jeb 3,4 %.
Valsts kapitālsabiedrības 2019. gadā kopumā nopelnīja 318,8 miljonus EUR, kas ir tikai par 4,9 miljoniem EUR jeb 1,5% mazāk nekā 2018. gadā. 2019. gadā par peļņas līderi starp nozarēm atkal ir kļuvusi enerģētikas nozare – 2019. gadā 121,6 miljoni EUR (2018. gadā 97,8 miljoni EUR), apsteidzot 2018. gada līderi – mežsaimniecības nozari - 2019. gadā 105,2 miljoni EUR (2018. gadā 109,9 miljoni EUR). Tālākajās vietās nemainīgā secībā pēdējos divus gadus seko sakaru nozare - 65,5 miljoni EUR (2018. gadā 76,9 miljoni EUR) un transporta nozare - 15 miljoni EUR (2018. gadā 40,5 miljoni EUR).
Pašu kapitāla atdeves rādītājs 2019. gadā ir nedaudz samazinājies, sasniedzot 6,7 %, kas ir par 0,1 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā.
Kapitālsabiedrības par kapitāla izmantošanu īpašniekam - valstij – 2019. gadā budžetā samaksāja dividendes aptuveni tādā pašā apjomā kā gadu iepriekš – 231,8 miljonus EUR (tikai par 0,7 miljoniem jeb 0,3% mazāk nekā 2018. gadā). Lielāko dividenžu apjomu valsts budžetā iemaksāja trīs kapitālsabiedrības (AS “Latvenergo”, AS “Latvijas valsts meži” un SIA “Tet”), kas veido 91,1% no kopējām iemaksātajām dividendēm.
Par 34,5% jeb 251,5 miljoniem EUR 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu valsts kapitālsabiedrībās pieaudzis investīciju apjoms, sasniedzot 979,5 miljonus EUR, kas vērtējams pozitīvi, jo turpinās lielāko valsts kapitālsabiedrību pamatlīdzekļu atjaunošana un modernizācija. Desmit lielākās valsts kapitālsabiedrības 2019. gadā ir investējušas 85,5 % no kopējām investīcijām. Ieguldījumus veikušas arī vidējas un mazas valsts kapitālsabiedrības. Investīcijas veiktas konkurētspējas saglabāšanai un pieauguma panākšanai, un kopumā tas uzskatāms par ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā, tādējādi reaģējot uz nākotnes izaicinājumiem.
Lielākās veiktās investīcijas - elektroenerģijas sadales sistēmas aktīvos kopumā ieguldīti 95,1 miljons EUR, nacionālā aviosabiedrība 2019. gadā iegādājās astoņas Airbus A220-300 lidmašīnas, sasniedzot augstāko investīciju apjomu pēdējo četru gadu laikā – 333,9 miljonus EUR. 46,4 miljonu EUR apjomā veiktas investīcijas meža infrastruktūrā. 2019. gadā apstiprināts 255,9 miljonu EUR finansējums 32 jaunu elektrovilcienu un to aprīkojuma iegādei, turpināts starptautiskās lidostas "Rīga" investīciju projekts (21,8 milj. EUR), veiktas investīcijas ceļu uzturēšanas tehnikas iegādei 12,8 miljonu EUR apmērā un veikti ieguldījumi veselības aprūpes nozarē, tostarp diagnostiskās, laboratoriju, operāciju un manipulāciju zāļu medicīnisko iekārtu iegādei.
2019. gadā būtiski pieauguši valsts kapitālsabiedrību kopējie aktīvi, sasniedzot 10,2 miljardus EUR, kas ir par 767,3 miljoniem EUR jeb 8,1% vairāk nekā 2018. gadā.
Kopumā valsts kapitālsabiedrībās 2019. gadā nodarbināti bija 49 429 cilvēki jeb 5,31 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Darbinieku skaits turpināja pēdējo četru gadu tendenci samazināties (2019. gadā par 370 nodarbinātajiem jeb 0,7 % mazāk nekā 2018. gadā). Valsts kapitālsabiedrības cenšas efektivizēt savu darbību, un vairāk cilvēku tiek nodarbināti citās jomās privātajā vai publiskajā sektorā, jo kopējais bezdarba līmenis valstī 2019. gada beigās bija samazinājies līdz 6,5 % (2018. gadā – 7,6 %). Savukārt vidējais atalgojums turpina stabilu pieaugumu, 2019. gadā palielinoties par 6,4 % (nedaudz gan mazāk nekā valstī vidēji (+7,2%)).
“Starptautiski atzītos kapitālsabiedrību labas pārvaldības principus Latvijā esam sākuši plašāk ieviest arī pašvaldību īpašumā esošajos uzņēmumos,” uzsver PKC vadītājs P. Vilks. “Šis pārskats ir pirmais, kurā iekļauta arī informācija par pašvaldībām piederošām kapitālsabiedrībām, kā arī secinājumi par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitāla daļu turētāju publiskoto informāciju.”
Grozījumi Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, nosaka plašāku publiskojamo informāciju, ko savās tīmekļvietnēs publisko valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības un to meitas sabiedrības. PKC šā gada vasarā ir aktualizējis vadlīnijas "Informācijas publiskošanas vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem". Grozījumi paredz, ka turpmāk arī pašvaldības gatavos ikgadējos konsolidētos gada pārskatus par kapitālsabiedrībām, kurās tās ir kapitāla daļu turētājas, kas plašāk skaidrots arī PKC vadlīnijās “Ikgadējā pārskata par atvasinātai publiskai personai piederošām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām sagatavošanas un publiskošanas vadlīnijas”.
PKC, sākot ar 2020. gada martu, veic informācijas publiskošanas prasību pārbaudes par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Pārbaudītās kapitālsabiedrības kopumā uzrāda samērā labu informācijas atklātības rezultātu, jo lielākā daļa no prasībām ir izpildītas vai daļēji izpildītas. Tajās secināts, ka būtu vēlams, lai pašvaldības informāciju tīmekļvietnē par savā pārraudzībā esošajām kapitālsabiedrībām publiskotu vienkopus vai vienuviet. PKC sadarbojas ar pašvaldībām un valsts kapitāla daļu turētājiem un skaidro informācijas atklātības prasības. Gan valsts kapitāla daļu turētājiem, gan pašvaldību pārstāvjiem novembrī un decembrī notika divu dienu PKC organizētas mācības, kurās tika skaidrots aktuālākais kapitālsabiedrību pārvaldībā.
PKC kā kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcija 2020. gadā turpināja tiesiskā ietvara pilnveidi, lai sakārtotu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības procesus un veicinātu to pārskatāmību, kā arī uzsāka padomes locekļu nominācijas procesu organizēšanu sadarbībā ar kapitāla daļu turētājiem.
Plašāka informācija par izmaiņām valsts kapitālsabiedrību sastāvā un statusā, kā arī iespēja sekot līdzi to darbības rezultātu dinamikai, ir atrodama tīmekļvietnē-datubāzē www.valstskapitals.lv. PKC regulāri atjauno informāciju tīmekļa vietnē, tostarp ievieto informāciju par aktuālajiem amata konkursiem valsts kapitālsabiedrību padomēs un valdēs, ievēlētajiem padomju un valžu locekļiem, informāciju par padomju locekļu nominācijas procesiem un ik gadu publicē pārskatu ar apkopotiem datiem un individuāliem uzņēmumu darbības profiliem – http://www.valstskapitals.gov.lv/lv/datu-bazes-un-gada-parskati/gada-parskati/. Šis ir sestais šāds pārskats, bet kurā pirmoreiz iekļauta arī informācija par pašvaldībām piederošām kapitāla daļām.
Pārresoru koordinācijas centrs no 2015. gada jūnija pilda valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas uzdevumus, izstrādājot gan normatīvo aktu projektus, gan kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas un veicot citus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktos uzdevumus. Ieviešot labas korporatīvās pārvaldības principus, Latvija 2016. gada jūlijā pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).
