Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits un īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita
2011.–2019. gadā
Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, arī nabadzības riska slieksnis pieauga līdz 441 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2018. gadā – 409 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2019. gadā sasniedza 927 eiro mēnesī (2018. gadā – 860 eiro mēnesī).
Nabadzības riska slieksnis 2011.–2019. gadā
(eiro mēnesī)
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (35,9 %) un vismazākais – Rīgā (15,9 %) un Pierīgā (16,1 %). Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,9 % iedzīvotāju, Vidzemē – 25,3 % un Zemgalē – 20,7 % iedzīvotāju.
Nabadzības risks ir audzis ģimenēm ar bērniem, vecākā gadagājuma iedzīvotājiem tas joprojām saglabājas augsts
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nabadzības risks ir audzis ģimenēm ar bērniem. Īpaši strauji nabadzības risks palielinājās starp ģimenēm ar vienu pieaugušo un bērniem, to īpatsvaram pērn sasniedzot 30,6 % (kopš 2018. gada pieaugums par 4,4 procentpunktiem). Ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem nabadzības risks pieauga par 1,7 procentpunktiem (no 11,1 % 2018. gadā līdz 12,8 % 2019. gadā) un ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem – par vienu procentpunktu (no 16,7 % 2018. gadā līdz 17,7 % 2019. gadā). Bērniem vecumā līdz 17 gadiem nabadzības risks pieauga par 1,3 procentpunktiem – no 14,5 % 2018. gadā līdz 15,8 % 2019. gadā.
Joprojām visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2019. gadā tādu bija 71,7 % (2018. gadā – 74,9 %). Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā sabiedrības grupa bija 30,0 % vientuļo personu vecumā līdz 64 gadiem (2018. gadā – 31,7 %).
2019. gadā vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,2 %), savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (51,7 %) un pensionāri (46,5 %).
Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 38,4 % iedzīvotāju
Pēdējo gadu laikā nedaudz palielinājās sociālo transfertu3 ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2019. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 16,8 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 38,4 % iedzīvotāju. 2018. gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 16,4 procentpunktiem un 2017. gadā – 15,8 procentpunktiem.
Plašāks ieskats par iedzīvotāju nabadzības un sociālās atstumtības riskiem ir pieejams CSP datubāzē sadaļā „Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība (EU-SILC)” un būs pieejams informatīvajā apskatā “Nabadzība un sociālā atstumtība Latvijā”, kas tiks publicēts 2021. gada 14. janvārī.
Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2020. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kas tika veikta no 1. februāra līdz 24. augustam. Sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu COVID-19 izplatības dēļ no 13. marta tika pilnībā pārtrauktas klātienes intervijas, un aptaujas tika veiktas pa telefonu. Apsekojumā aptaujāti 6,1 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,1 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. 2021. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2020. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.
Metodoloģiskie skaidrojumi
CSP 2019. gada nabadzības un sociālās atstumtības rādītājos iekļauj datus par iedzīvotāju ienākumiem 2019. gadā. Pretstatā CSP pieejai ES statistikas birojs Eurostat publicē nabadzības un sociālās atstumtības rādītājus ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, lai arī rādītājos iekļautie iedzīvotāju ienākumi ir par iepriekšējo kalendāro gadu.
1Nabadzības riska indekss – iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi ir zem nabadzība riska sliekšņa.
Nabadzības riska slieksnis ir 60 % no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas.
Mediāna ir augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu novērojumu centra vērtība jeb sadalījuma viduspunkts.
2Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).
Ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi – mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi, kuri tiek aprēķināti uz ekvivalento patērētāju. To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumus ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.
3Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.
