DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. decembrī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība
1
1

Pabriks: Nākamā gada budžets stiprinās sabiedrības drošību un industriju

Šodien, 2. decembrī, Saeima pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam”, kas aizsardzības nozarei paredz piešķirt ne mazāk kā divus procentus no iekšzemes kopprodukta jeb 707,82 miljonu eiro apmērā, sasniedzot 44,15 miljonu eiro pieaugumu salīdzinājumā ar 2020. gada plānu.

“2021. gada aizsardzības budžets ne tikai paaugstinās Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību, bet arī būtiski stiprinās citas nozares, Latvijas reģionus, sabiedrību un industriju,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks. “Mūsu mērķis ir stiprināt Latviju un mūsu sabiedrību, ieviešot visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu. Tāpat aizsardzības budžets dos iespēju augt un attīstīties Latvijas industrijai, jo sagaidām, ka valsts aizsardzībai nepieciešamo spēj nodrošināt un saražot Latvijas uzņēmēji. Savukārt reģionālo poligonu attīstība pavērs iespēju reģioniem veicināt ekonomisko izaugsmi.”

Nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi, piešķirot minēto finansējumu Aizsardzības ministrijas nozarēm 2021. gadā, būs Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšana, visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana un Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūras attīstība.

Ieviešot valsts aizsardzības mācību skolās, pakāpeniski veidosies saliedēta, pilsoniski aktīva, stipra un drosmīga sabiedrība, kas ir visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas pamats. Aizsardzības ministrija nākamgad plāno valsts aizsardzības mācības skolu tīkla paplašināšanu un apmācāmo skaita turpmāku palielināšanu, nodrošinot iespējas jauniešiem apgūt zināšanas un iemaņas valsts aizsardzībā un attīstīt pilsonisko patriotismu. Jauniešiem būs iespēja brīvprātīgi piedalīties valsts aizsardzības mācības nometnēs un iepazīt militārās profesijas. Valsts aizsardzības mācības ieviešanai paredzētais finansējums 2021. gadā ir 1 503 459 eiro, kas par 684 780 eiro vairāk nekā 2020. gadā piešķirtais.

Ar mērķi stiprināt Nacionālo bruņoto spēku virsniecības jauno paaudzi, nākamgad plānots izveidot pulkveža Oskara Kalpaka profesionālo vidusskolu, nodrošinot iespēju jauniešiem iegūt jaunākā līmeņa militārā vadītāja kvalifikāciju.

No Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstības viedokļa apstiprinātais budžets ļaus sekmīgi turpināt uzsāktos spēju attīstības projektus, kā arī nodrošināt vispusīgai attīstībai nepieciešamo infrastruktūras izbūvi un materiāltehnisko līdzekļu iegādes.

2021. gadā turpināsies darbs pie vidējās kapacitātes kājnieku spējas jeb mehanizācijas, saņemot papildus kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas platformas. Tāpat notiks darbs pie netiešā uguns atbalsta un operacionālā un taktiskā līmeņa izlūkošanas spējas, pretgaisa aizsardzības spējas, komandvadības spējas, Zemessardzes attīstības, kas ir būtiskas kaujas gatavības nodrošināšanai.

Tiks nodrošināta Zemessardzes kaujas un reaģēšanas spēju attīstība, veicināta zemessargu rekrutēšana un motivācija, turpināta zemessargu nodrošināšana ar nepieciešamo individuālo un kolektīvo ekipējumu, atbilstošas infrastruktūras izbūve, kā arī nodrošināta apmācība, tostarp attīstot reģionālā līmeņa poligonus.

Attīstot vidējās klases helikopteru spēju tiks palielināta kapacitāte medicīniskai evakuācijai, glābšanai un meklēšanai, kā arī ugunsgrēku dzēšanai, sniedzot atbalstu sabiedrībai.

Kaujas inženieri iegūs jaunākas tehnoloģijas nesprāgušas munīcijas neitralizēšanai, kas būs izmantojama ne tikai militāro poligonu attīrīšanai, bet arī sprādzienbīstamo objektu neitralizēšanai, kā arī attīrīšanu no dabas radītajiem šķēršļiem.

Tāpat aizsardzības nozare turpinās atbalstīt Latvijas aizsardzības industriju un iesaistīt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem būtiskākajos spēju attīstības projektos. Paredzēts iesaistīt nacionālo aizsardzības industriju bezpilota sauszemes aparātu, inženiertehniskā aprīkojuma pētniecībā un izstrādē, strēlnieku ieroču munīcijas izstrādē un piegādē. Tāpat plānota Latvijas elektronikas, mašīnbūves, metālapstrādes IKT u.c. jomu uzņēmumu iesaiste Nacionālo bruņoto spēku lielākajos ārvalstu projektos, tostarp prettanku raķešu iepirkumā, pretgaisa aizsardzības radaru iepirkumā, 6x6 bruņumašīnu iepirkumā.

Izvērstu ieskatu par Aizsardzības ministrijas 2021. gada aizsardzības budžeta izlietojumu sniedz sagatavotā infografika, skaidrojot aizsardzības nozares būtiskākās prioritātes, spēju attīstības projektus un nepieciešamo finanšu apjomu to īstenošanai. Infografika arī sniedz skatījumu par kopējo aizsardzības nozares budžeta dinamiku vidēja termiņa ietvaros.

Infografika parāda arī finansējuma sadalījumu lielākajiem spēju attīstības projektiem un izdevumu pozīcijām:

  • 2021. gada budžets tiek sadalīts šādās kategorijās: 38% personāls, 29% investīcijas, 33% uzturēšana.
  • Spēju attīstības projekti, kam 2021. gadā atvēlēts lielākais finansējums, ir nodrošinājuma spēja (apgāde, pārapbruņošana un munīcijas krājumu veidošana), netiešās uguns atbalsta un operacionālā un taktiskā līmeņa izlūkošanas spēja, vidējās kapacitātes kājnieku spēja, taktiskā gaisa transporta spēja, komandvadības spēja, kaujas inženieru spēja, kā arī speciālo uzdevumu spēja.

Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto budžeta ietvaru 2021. gadam apstiprināti – 707,82 miljoni eiro, 2022. gadam - 746.51 miljoni eiro, 2023. gadam – 745,91 miljoni eiro.

Jau ziņots, atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, sākot ar 2018. gadu valsts aizsardzības budžets paredzēts ne mazāk kā divus procentus no iekšzemes kopprodukta, izpildot NATO ieteikumu dalībvalstīm piešķirt vismaz divus procentus aizsardzības izdevumiem. Šādu aizsardzības nozares budžeta apjomu Latvija ir apņēmusies saglabāt arī turpmākajos gados.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU