DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
03. novembrī, 2020
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidents: ir nepieciešams izstrādāt demokrātiskai valstij atbilstošu ilgtermiņa mediju atbalsta sistēmu

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits šodien Rīgas pilī tikās ar mediju nevalstisko organizāciju pārstāvjiem – Latvijas raidorganizāciju asociācijas izpilddirektoru Andri Ķēniņu, Latvijas žurnālistu asociācijas priekšsēdētāju Artu Ģigu, Latvijas preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieku Guntaru Līci, “Cits Medijs” valdes priekšsēdētāju Paulu Raudsepu, lai pārrunātu šo organizāciju viedokli par valdības piedāvātajām izmaiņām nodokļu reformā un atbalstu mediju nozarei šajā situācijā.

Mediju organizāciju pārstāvji pauda bažas par to, ka pēc piedāvātā modeļa ar jauno gadu var sabrukt mediju darbība, nespējot nodrošināt kvalitatīvu, demokrātiskai valstij atbilstošu daudzpusīgu mediju saturu. Pēc mediju paustā, valsts neapzinās kopējo finansiālo iespaidu uz nozari, jo pamatos nav izveidots ilgtspējīgs mediju atbalsta mehānisms, kas ir paredzams gadiem uz priekšu un netiek ietekmēts katru rudeni budžeta ietvaros. Ministriju pārstāvji šobrīd ir gatavi runāt tikai par iedzīvotāju ienākumu nodokļa tematiku, bet neņem vērā, ka mediji, kuri jau šogad tirgo nākamā gada produktus abonēšanas sistēmā, ir spiesti rēķināties arī ar izmaiņām minimālajā sociālo iemaksu likmē, kā arī ar minimālās algas palielinājumu, tāpat citiem apstākļiem – COVID-19 krīzi un Latvijas reklāmas tirgus pagrimumu, reklāmām aizplūstot globālo mediju kompāniju kasēs.

Valsts prezidents uzsvēra, ka no Satversmes izriet valsts pozitīvais pienākums atbalstīt kvalitatīvus medijus, kad tie paši nevar pastāvēt tikai uz komerciāliem pamatiem un tādējādi nodrošināt demokrātiskai valstij atbilstošu satura dažādību informatīvajā telpā. Pēc viedokļu uzklausīšanas E. Levits atzīmēja, ka valstī ir nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa mediju atbalsta sistēmu, kas stiprinātu kvalitatīvus medijus kā vienu no demokrātiskas valsts pamatelementiem.  Savukārt īstermiņā ir jāturpina skaidrojošs darbs ar politisko partiju pārstāvjiem, lai tiktu izprasti mediju dažādie veidi un darbības daudzveidība un panākts izsvērts piedāvājums kā medijiem, tā autoratlīdzību darba veicējiem. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka visiem cilvēkiem pienākas sociālā aizsardzība un par to ir jāveic iemaksas, taču ir jārūpējas, lai, krīzes laikā strauji pieņemot izmaiņas nodokļu sistēmā, netiktu ietekmētas cilvēku darba iespējas, neiedziļinoties profesiju specifikā un cilvēku dažādos nodarbinātības veidos.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

Līdz 7. februārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.

 

 

 

Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinets var likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus, lai novērstu valsts apdraudējumu. Saeima var noraidīt pieņemtos valdības lēmumus.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Visi tiesību akti, kas attiecas uz Covid-19, vienkopus Likumi.lv.

Žurnāla "Jurista Vārds" publikāciju izlase brīvpieejā - cīņas ar pandēmiju juridiskie aspekti.

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU