Mediju organizāciju pārstāvji pauda bažas par to, ka pēc piedāvātā modeļa ar jauno gadu var sabrukt mediju darbība, nespējot nodrošināt kvalitatīvu, demokrātiskai valstij atbilstošu daudzpusīgu mediju saturu. Pēc mediju paustā, valsts neapzinās kopējo finansiālo iespaidu uz nozari, jo pamatos nav izveidots ilgtspējīgs mediju atbalsta mehānisms, kas ir paredzams gadiem uz priekšu un netiek ietekmēts katru rudeni budžeta ietvaros. Ministriju pārstāvji šobrīd ir gatavi runāt tikai par iedzīvotāju ienākumu nodokļa tematiku, bet neņem vērā, ka mediji, kuri jau šogad tirgo nākamā gada produktus abonēšanas sistēmā, ir spiesti rēķināties arī ar izmaiņām minimālajā sociālo iemaksu likmē, kā arī ar minimālās algas palielinājumu, tāpat citiem apstākļiem – COVID-19 krīzi un Latvijas reklāmas tirgus pagrimumu, reklāmām aizplūstot globālo mediju kompāniju kasēs.
Valsts prezidents uzsvēra, ka no Satversmes izriet valsts pozitīvais pienākums atbalstīt kvalitatīvus medijus, kad tie paši nevar pastāvēt tikai uz komerciāliem pamatiem un tādējādi nodrošināt demokrātiskai valstij atbilstošu satura dažādību informatīvajā telpā. Pēc viedokļu uzklausīšanas E. Levits atzīmēja, ka valstī ir nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa mediju atbalsta sistēmu, kas stiprinātu kvalitatīvus medijus kā vienu no demokrātiskas valsts pamatelementiem. Savukārt īstermiņā ir jāturpina skaidrojošs darbs ar politisko partiju pārstāvjiem, lai tiktu izprasti mediju dažādie veidi un darbības daudzveidība un panākts izsvērts piedāvājums kā medijiem, tā autoratlīdzību darba veicējiem. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka visiem cilvēkiem pienākas sociālā aizsardzība un par to ir jāveic iemaksas, taču ir jārūpējas, lai, krīzes laikā strauji pieņemot izmaiņas nodokļu sistēmā, netiktu ietekmētas cilvēku darba iespējas, neiedziļinoties profesiju specifikā un cilvēku dažādos nodarbinātības veidos.
