DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
01. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde
1
1

Valsts kontrole: izdienas pensiju vezums kļūst smagāks ar katru gadu

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Valsts kontrole vairākus gadus savās revīzijās aicina sakārtot izdienas pensiju jautājumu un rosina politiķus beidzot atgriezties pie diskusijas par šo pensiju mehānisma sākotnējo jēgu, kas gadu gaitā pazaudēta. Šogad pirmo reizi esam aprēķinājuši, cik lielas saistības esam uzņēmušies izdienas pensiju izmaksai, un uzrādījuši tās saimnieciskā gada pārskatā (SGP). Šīs nākotnes saistības jau mērāmas miljardos eiro, vienlaikus politiķu vidū atsākušās diskusijas par izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu. Valsts kontrole vēlreiz uzsver, ka, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensijas vai paplašinot izdienas pensiju saņēmēju loku, rodas nopietnas šaubas par budžeta ieņēmumu spēju segt šos izdevumus nākotnē.

Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma. Valsts kontroles ieskatā, šī joma nav sakārtota un neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis.

Šogad ieviestās starptautiskās prasības publiskā sektora grāmatvedības uzskaitē un gada pārskatu sagatavošanā beidzot atklāj patieso ainu par mūsu valsts uzņemtajām nākotnes saistībām attiecībā uz pēcnodarbinātības labumiem, tai skaitā izdienas pensijām, kas veido lielāko daļu šo saistību. Gadu no gada būtiski palielinās izdienas pensijām nepieciešamais valsts budžeta līdzekļu apmērs. Ja 2011. gadā izdienas pensijām vajadzēja 45 miljonus eiro, tad 2020. gadā tie jau ir 77,5 miljoni eiro. Izdienas pensiju nākotnes saistības jau šobrīd ir sasniegušas 4 miljardus eiro.

Saistību aprēķiniem bija jābūt pabeigtiem jau 2020. gada pavasarī, sagatavojot ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību gada pārskatus, taču Valsts kases nepietiekamu darbību dēļ bija iestājies haoss. Iestādēm nebija skaidrības, kam un kā ir jāveic pēcnodarbinātības labumu aprēķini un kuru iestāžu pārskatos saistības ir jāuzrāda. Pēc Valsts kontroles neatlaidīgas prasības nodrošināt gada pārskata sagatavotājiem skaidrus un nepārprotamus norādījumus Valsts kase tikai 2020. gada janvārī uzsāka sarunas ar iestādēm. Tomēr Valsts kases sagatavotās vadlīnijas bija nepilnīgas un kļūdainas un tika precizētas tikai pēc Valsts kontroles aicinājuma iesaistīties finanšu ministram. Tādējādi, sagatavojot SGP, tika papildus aprēķinātas saistības 1,4 miljardu eiro apmērā.

Tāpat Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka pašvaldībām jāiegulda papildu resursi, lai saņemtu informāciju no Valsts arhīva un varētu šīs saistības aprēķināt. Pēc administratīvi teritoriālās reformas būtu svarīgi nodrošināt nepieciešamās informācijas pieejamību bez maksas.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU