Būvvalde jau līdz šim veica apstādījumu apsekošanu, lēmumu, protokolu, izrakstu un pavadvēstuļu sagatavošanu.
Tāpat saistošajos noteikumos veikti dažādi precizējumi, piemēram, tiek atrunāts izņēmuma nosacījums par nepieciešamību iesniegt būveksperta slēdzienu, ja koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību, izņemot, ja koka stumbra ārējā mala piezemes līmenī atrodas tuvāk par 50 centimetriem no ēkas fasādes. Šāds izņēmums noteikts, jo gadījumos, kad koks aug tuvāk par minēto attālumu, nav iespējams veikt skatrakumus, nebojājot koku, kā arī, konsultējoties ar būvniecības jomas speciālistiem, secināts, ka ir droši pieņemt, ka šādā attālumā no fasādes augošs koks var negatīvi ietekmēt ēkas tehnisko stāvokli.
Šobrīd Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā ir jārīko publisko apspriešanu visiem kokiem, izņemot gadījumus, ja tie vienlaikus gan atrodas slēgtā teritorijā, gan bojā ēku vai inženierkomunikācijas. Praksē tas reizēm noved pie situācijas, ka izpildās tikai viens no minētajiem nosacījumiem, taču kokus vai nu apkārtējie iedzīvotāji nemaz neredz, jo tie atrodas slēgtā teritorijā, vai arī to ciršanu ir neizbēgami jāsaskaņo, jo tie nenovēršami bojā ēku vai inženierkomunikācijas. Līdz ar to koku ciršanas ierosinātājam tiek radīti lieki izdevumi, kas saistīti ar formālas publiskās apspriešanas rīkošanu.
Lai šādas situācijas novērstu, tiek paredzēts paplašināt gadījumus, kad Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā publiskā apspriešana nav rīkojama, izdalot minētos nosacījumus kā patstāvīgas vienības, kā arī papildus nosakot, ka publisko apspriešanu var nerīkot, ja cirst paredzētais koks ir dabas apstākļu ietekmes rezultātā būtiski bojāts vai ainaviski mazvērtīgs.
