DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
07. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Ostu pārvaldības modeļa maiņai jāstiprina Latvijas valsts konkurētspēja kravu pārvadājumos

Atklājot šodien, 7. jūlijā, Ventspilī notiekošo diskusiju par Latvijas ostu reorganizāciju, finanšu optimizāciju un attīstības virzieniem, satiksmes ministrs Tālis Linkaits aicināja Latvijas trīs lielākās ostas strādāt pie jaunām sadarbības idejām un labākiem pakalpojumiem tranzīta nozarei. “Visā Eiropā pēdējo gadu desmitu laikā ir notikusi ostu komercializācija, un arī Latvijai beidzot ir jāiet šis ceļš, lai mēs iegūtu efektīvi strādājošu ostu nozari, kas tiek pārvaldīta starptautiski saprotamā veidā un stiprina Latvijas kā kravu pārvadājumu valsts konkurētspēju,” diskusijas ievadā teica satiksmes ministrs.

Vairāk nekā gadu ilgā darbā izstrādātais jaunais ostu pārvaldības modelis, piedāvājot tās pārveidot par uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot esošos nodokļu režīmus un SEZ statusu Liepājas ostai, ļaus labāk koordinēt ostu darbu ārējos tirgos. Ostām ir jābūt pelnošām, jāattīsta pievienotas vērtības pakalpojumi un jāsekmē turpmāka industrializācijas attīstība, vienlaikus turpinot pildīt arī reģionālās attīstības katalizatora loma, uzsvēra ministrs.

Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā pašlaik ir nodoti sabiedriskajai apspriešanai, savukārt 15. jūlijā par tiem spriedīs Ostu, tranzīta un loģistikas padomē. Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā tie tiks virzīti izskatīšanai Saeimā. Lielo ostu pārveide par kapitālsabiedrībām varētu notikt 2021. gada otrajā pusē.

Seminārā un paneļdiskusijā, ko organizēja Ventspils brīvostas pārvalde, piedalās trīs lielo ostu, Satiksmes ministrijas, VAS “Ventas osta”, SIA “Rīgas brīvostas flote” un VAS “Latvijas Dzelzceļš” pārstāvji.

Paneļdiskusijā pārrunāta vienotas stratēģijas nepieciešamība kravu piesaistei Latvijas ostām, dzelzceļa pārvadājumu loma ostu attīstībā un nepieciešamība koncentrēties uz koordinētu jaunu kravu piesaisti, kā arī speciālo ekonomisko zonu normatīvā regulējuma iespējamās izmaiņas.

Andris Purmalis, Ventspils brīvostas pārvaldnieks: “Ventspils brīvosta 2020. gadu iesāka, sastopoties ar virkni izaicinājumu. Krievijas politika pārvirzīt kravas uz savām ostām, kā arī siltā ziema un Covid-19 izraisītā krīze gandrīz pilnībā apstādinājusi akmeņogļu pārkraušanu Ventspils ostā, kas 2019. gadā veidoja trešo daļu visu kravu. Šī situācija, ko varēja paredzēt jau iepriekš, nozīmē, ka ostu pārvaldēm jāmaina iepriekšējā stratēģija, jo esam jaunā realitātē. Neskatoties uz grūtībām, saredzam arī iespējas, piemēram, jaunu kravu segmentu piesaistē, bet te būtiski svarīga ir visu līmeņu - valsts, ostu pārvalžu, dzelzceļa pārvadātāju un termināļu elastīga un koordinēta sadarbība.”

Līdz ar ostu pārvaldības modeļa maiņu, būtiski tajā nodrošināt visu procesu pārskatāmību, kas svarīga arī ostas kreditoriem un sadarbības partneriem, diskusijā uzsvēra Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka jaunu investīciju piesaisti pašlaik ostā bieži vien apgrūtina sarežģītais un smagnējais apbūves tiesību juridiskais regulējums, kas ievērojami kavē ostas komersantu būvniecības ieceru īstenošanu, aicinot pārskatīt esošo juridisko bāzi un kopīgi meklēt risinājumus, kā veidot labvēlīgāku vidi investīcijām un uzņēmējdarbībai Latvijas ostās.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU