DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. maijā, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūrpolitika

Vismaz 80% no piedāvātajām papildu televīzijas programmām jābūt kādā no ES valodām

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas trešdien, 20.maija, trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz, ka televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam pamatpiedāvājumā jānodrošina, ka vismaz 80 procenti no iekļautajām papildu programmām saturam sākotnēji jābūt veidotam kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu oficiālajām valodām.

Tāpat pamatpiedāvājumā nevarēs iekļaut programmas, attiecībā uz kurām pēdējo trīs gadu laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu, sēdē lēma deputāti. Iecerēts, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada 1.jūlijā.

“Kanāliem, kuros parādās Kremļa naratīvs, nevajadzētu būt pieejamiem kabeļu operatoru un citu televīzijas pakalpojumu sniedzēju pamatpiedāvājuma kanālu paketē,” iepriekš norādījis Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Tāpat paredzēts, ka, izvērtējot informāciju par patieso labuma guvēju, NEPLP būs jāņem vērā vairāki kritēriji. Piemēram, vai patiesais labuma guvējs apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā. Tāpat NEPLP būs jāņem vērā, vai uz patieso labuma guvēju ir attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī, vai tas ir sodīts par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, vai noziegumiem pret valsti.

Likumprojekts nosaka, ka, ņemot vērā NEPLP rīcībā esošo informāciju, kā arī kompetento iestāžu sniegto informāciju par patieso labuma guvēju, padome varēs pieņemt lēmumu, piemēram, par apraides vai retranslācijas atļaujas anulēšanu, kā arī pakalpojuma pēc pieprasījuma izplatīšanas aizliegšanu.

Nepieciešamība noteikt konkrētus kritērijus, pēc kuriem izvērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesā labuma guvējus, ir valsts drošības jautājums. Tāpat likumā jānosaka NEPLP pilnvaras gadījumos, kad saskatāmi riski. Latvijas mediju vide ir jāsargā tāpat kā valsts teritorija, likumprojekta izskatīšanas gaitā norādījis Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, akcentējot, ka būtiski domāt par to, kādi indivīdi var legalizēt savu saturu Latvijas informācijas telpā.

Tāpat iecerēts noteikt, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkstēs ietvert aicinājumus, kas apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību vai drošību, kā arī terorisma publisku slavināšanu vai attaisnošanu, publisku aicinājumu uz terorismu vai terorismu slavinošu, attaisnojošu vai uz terorismu aicinoša satura materiālus. Tāds pats nosacījums attieksies arī uz saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.

Lai iecerētās izmaiņas stātos spēkā, tās trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU