Iecirkņu darba laiks iepriekšējā balsošanā trešdienā plānots no pulksten 16.00 līdz 20.00, ceturtdienā – no pulksten 9.00 līdz 16.00, bet piektdienā – no pulksten 12.00 līdz 21.00.
Patlaban noteikts, ka vēlēšanu iecirkņi trešdienā vēlētājiem atvērti no pulksten 17.00 līdz 20.00, ceturtdienā – no pulksten 9.00 līdz 12.00, bet piektdienā – no pulksten 10.00 līdz 16.00.
Šodien komisija arī atbalstīja ierosinājumu vēlētāju apvienībām pašvaldību vēlēšanās pēc administratīvi teritoriālās reformas dot iespēju piedalīties kopā ar kādu reģistrētu partiju vai partiju apvienību. Patlaban likums noteic, ka vēlētāju apvienības deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt novados, kuros iedzīvotāju skaits ir mazāks par pieciem tūkstošiem.
Ministru kabinetam plānots uzdot līdz 30.septembrim Saeimā iesniegt likumprojektu par vēlētāju apvienību kā juridisko personu izveidošanas, reģistrācijas, darbības un finansēšanas kārtību, kā arī finansējuma izlietojuma kontroles un uzraudzības kārtību.
Tāpat deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz drošības naudu noteikt par katru ievēlējamo deputātu, nevis par kandidātu sarakstu atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldības administratīvajā teritorijā. Drošības nauda plānota 15 eiro apmērā, un tas attieksies arī uz Rīgas domes vēlēšanām pieteiktajiem kandidātiem.
Pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumi arī paredz, ka jaunizveidotajos 40 novados pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām ievēlēs 686 deputātus. Patlaban Latvijā ir 119 vietējās pašvaldības un tajās darbojas 1614 deputāti.
Pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir līdz 30 tūkstošiem iedzīvotāju, plānots ievēlēt 15 deputātus, bet pašvaldībā, kurā iedzīvotāju skaits ir no 30 001 līdz 60 tūkstošiem iedzīvotāju, - 19 deputātus. Savukārt pašvaldībā, kuras teritorijā reģistrēti vairāk nekā 60 tūkstoši iedzīvotāju, paredzēts ievēlēt 23 deputātus.
Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību skaits būtiski samazināsies. Jaunajās pašvaldībās paredzēts nodrošināt tādu deputātu skaitu, kas atbilstu gan teritorijas lielumam, gan nodrošinātu optimālu politisko spēku īpatsvaru, lai pašvaldības varētu efektīvi pieņemt lēmumus savu funkciju realizēšanai, teikts grozījumu anotācijā.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā tie atbildīgajā komisijā un arī Saeimas sēdē būs jāskata vēl arī trešajā – galīgajā - lasījumā.
