Komisijas deputāti uzskata, ka tās deputātiem jābūt iespējai strādāt ar visu informāciju, kas nepieciešama komisijas kompetencē esošo jautājumu pilnvērtīgai izvērtēšanai. Komisijas darba kārtībā regulāri ir valsts aizsardzības, nacionālās drošības, mobilizācijas, robežapsardzības un citi jautājumi, kuru objektīvai izvērtēšanai nepieciešama pieeja klasificētai informācijai.
Grozījumu mērķis ir stiprināt valsts drošības garantijas un parlamentāro kontroli laikā, kad drošības vide Eiropā un pasaulē ir kļuvusi sarežģītāka. Kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu pieaudzis gan militārais apdraudējums, gan hibrīddraudu intensitāte, savukārt Latvija īsteno vērienīgus aizsardzības spēju stiprināšanas pasākumus un nozīmīgus aizsardzības iepirkumus.
Deputāti norāda, ka identisks regulējums jau šobrīd attiecas uz Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem. Līdz ar to likumprojekts nodrošinātu vienotu pieeju attiecībā uz amatpersonām, kuru pienākumu izpilde saistīta ar darbu ar valsts drošībai būtisku informāciju.
Patlaban likums nosaka obligātu prasību Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem saņemt pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Ja komisijā ievēlēts deputāts, kuram nav šādas atļaujas, viņš komisijas darbā var piedalīties tikai pēc tās saņemšanas.
Komisija uzskata, ka šāds regulējums uzlabos parlamenta spēju īstenot kvalitatīvu un informētu kontroli valsts aizsardzības un iekšējās drošības jomā, vienlaikus stiprinot valsts noslēpuma aizsardzību un nacionālās drošības intereses.
Lai izmaiņas likumā stātos spēkā, tās vēl jāpieņem Saeimai. Plānots, ka izmaiņas stātos spēkā ar 15.Saeimas sanākšanu.
