DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
14. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

Ieinteresēti sadarbībā ar Pleskavas apgabalu Krievijā

Zemgales Uzņēmējdarbības atbalsta centrs identificējis mazliet vairāk nekā divus desmitus vidējā un mazā biznesa uzņēmējus, kuri ieinteresēti sadarboties ar Pleskavas apgabala komersantiem kaimiņzemē Krievijā. Šādu iespēju paver Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) ieviest sāktais Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību instrumenta 2014.-2020. gadam atbalstītais projekts LV-RU-020 “Pleskavas un Zemgales uzņēmējdarbības vides attīstība un veicināšana caur pārrobežu sadarbību”(SMEPRO).

Viena no projekta aktivitātēm paredz Zemgalē un Krievijas Pleskavas apgabalā no komersantu vidus izveidot sadarbības tīklu, kura dalībnieki pārsvarā strādā pārtikas produktu ražošanas un pārstrādes, kokapstrādes, tūrisma un amatniecības jomā. Tādējādi aptuveni 20 komersanti no ZPR un tikpat daudz no Pleskavas apgabala Uzņēmējdarbības atbalsta un garantiju fonda ar projekta atbalstu aicināti papildināt zināšanas par abu valstu likumdošanas un nodokļu bāzi, par pieejamajiem atbalsta mehānismiem, kas vērsti uz eksportspējas palielināšanu, mārketinga aktivitāšu īstenošanu. Tāpat projekts paredz ieinteresēto komersantu dalību vairākās starptautiskās izstādēs – gadatirgos, kā Latvijas tā Krievijas pusē. Martā bija plānots Zemgales uzņēmēju pieredzes apmaiņas brauciens uz Pleskavu, bet aprīlī – Pleskavas uzņēmēju dalība Zemgales Uzņēmēju dienās Jelgavā. Diemžēl globālās pandēmijas raisītās krīzes un tās mazināšanas pasākumu dēļ minētās aktivitātes uz ilgāku laiku nācās atcelt.

No Zemgales pārrobežu sadarbībā visvairāk ieinteresēti ir pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumi. Viens no redzamākajiem ir Jelgavas novada SIA “Zekants”, kas gadu no gada progresē inovatīva produkta - grauzdētu cūku pupu ražošanā, piedāvājot aptuveni 12 veidu veselīgas, kraukšķīgas uzkodas “Pupuchi”. Minētais produkts jau atzinīgi novērtēts nacionāla un starptautiska līmeņa izstādēs – gadatirgos, bet nu tiecas uz plašāku Eiropas tirgu iekarošanu. Dobeles novadu vēlas pārstāvēt zemnieku saimniecība “Rūķīšu tēja”, kas  no pašu audzētiem ārstniecības augiem un ogām gatavo aptuveni 70 dažādas tējas, arī sulas, sīrupus un ievārījumus pēc mājas receptēm, kā arī pieprasītu eksportpreci – kumelīšu ēterisko eļļu. Mazliet līdzīgs uzņēmums - SIA “Best Berry” atrodas kaimiņu – Auces novadā, kas specializējas irbenāju ogu, sēklu un mizas pārstrādē. Sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas zinātniekiem te radīti vairāki unikāli produkti veselībai un skaistumam – irbenāju ogu pulveris un kapsulas, irbeņu sēklu eļļa, sula, balzams un mizas tinktūra. Savukārt SIA “Mītavas čiekuri” Jelgavas novadā mērķtiecīgi attīsta dažādu uztura bagātinātāju, imunitātei un augšējo elpceļu veselībai noderīgu priežu čiekuru produktu – sīrupu, ievārījumu un karameļu ražošanu. Tālab uzņēmums ir ieinteresēts gan izejvielu iepirkšanā Krievijā, gan gatavās produkcijas realizēšanā kaimiņzemes tirgū. Arī SIA “Tērvetes veltes” audzē ogulājus, attīsta Latvijas augļu un ogu vīna ražošanu, uzņem viesus, vīna darītavā rīko degustācijas un ekskursijas. Vietējos augļus, ogas un dārzeņus par galvenajām izejvielām uzlūko arī Auces novada saldumu “ABRA” ražotāji – SIA “Positive foods”.

Viesītes novada Elkšņu pagasta SIA “AR-5” aktīvi darbojas gastronomiskā tūrisma jomā, bet viņu, pēc senču tradīcijām gatavotais dzēriens “Cigoriņu kefeja” nu jau ir pārbaudīta vērtība un pieprasīts produkts vietējo bioloģisko ražojumu pārdošanas tīklā, tāpēc ietiekšanās Krievijas tirgū, būtu tikai apsveicama lieta. Līdzīgi domā Jelgavas uzņēmēja Agita Blūma, kas aizrāvusies ar Franču mīkstā un Camembert siera ražošanu no nepasterizēta, tikko slaukta, nedzesēta govs piena, pievienojot pienskābes baktēriju ieraugu. Šādi gatavots un vairākas nedēļas nogatavināts siers izceļas ar īpašu garšu, aromātu un konsistenci. Tradicionālo lauksaimniecību pārstāv Jelgavas novada piemājas saimniecība “Dzērves” ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi aptuveni 40 šķirņu tomātu audzēšanā, sulas, kaltētu tomātu un dažādu veidu pesto ražošanā, kā arī zemnieku saimniecība “Gaidas” ar pieredzi komerciālo augļu dārzu izveidē, ābolu un bumbieru mehanizētā šķirošanā un uzglabāšanā, lauku tūrisma attīstības veicināšanā. Savu ražojumu noieta paplašināšanā ar projekta atbalstu ir ieinteresēti arī Zemgales biškopji, medus un biškopības produktu ražotāji, kokapstrādes un amatniecības pārstāvji, bet pašreizējā globālā ekonomiskā krīze visu labo nodomu īstenošanu ir nobremzējusi, arī mūsu projekta ieviešanu. Taču  reiz tas beigsies un minētā projekta īstenošana, ar vai bez pagarinājuma, ilgs vēl vismaz vienu gadu.

Projekta kopējais finansējums ir 249 996,04 eiro, tostarp Eiropas Savienības finansējums 90% apmērā ir 224 996,44 eiro.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU