Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem martā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija –3,9, kas, salīdzinot ar februāri, samazinājies par 9,0 procentpunktiem. Vislielākais kritums bija nepārtikas preču mazumtirdzniecībā.
Pakalpojumu sektorā martā konfidence nokritusi līdz –5,8, un tas ir par 8,0 procentpunktiem mazāk nekā februārī. Vislielākais konfidences rādītāju kritums pakalpojumu sektorā 2020. gada martā bija sauszemes transporta, izmitināšanas, ēdināšanas, kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs, un to būtiski ietekmēja uzņēmumu vadītāju un vadošo speciālistu vērtējums par gaidāmo pieprasījuma kritumu pēc pakalpojumiem turpmākajos mēnešos.
Būvniecībā konfidences rādītājs izteikti zems ir jau kopš 2019.gada vidus, samazinoties no –9,2 pagājušajā augustā līdz –10,7 šī gada februārī, bet martā tas samazinājies vēl par 7,3 procentpunktiem, nokrītot līdz
–18,0. To ietekmēja būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējuma kritums un uzņēmēju vērtējums par gaidāmo nodarbinātību nākamajos trīs mēnešos.
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs martā bija –2,5 (par 4,1 procentpunktu mazāk nekā šī gada februārī), un to ietekmēja nākotnes tendenču novērtējums nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, kopējā saimnieciskās darbības novērtējuma kritums). Salīdzinot ar šī gada februāri, ievērojami pasliktinājies arī uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.
Konfidences rādītāji
(sezonāli izlīdzināti dati; saldo1, %)
2020. gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs, salīdzinot ar februāri, ir būtiski samazinājies (par 5,7 punktiem) un nokritis līdz 96,12, Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.
Jāņem vērā, ka konjunktūras apsekojumu dati par martu tika vākti no 1. līdz 23. martam, tāpēc daļa uzņēmumu ir snieguši savu situācijas vērtējumu mēneša sākumā, kad ārkārtas situācija Latvijā vēl nebija izsludināta.
Ekonomikas sentimenta rādītājs
(ilgtermiņa vidējais 2000 – 2019 = 100)
Nākamā preses relīze par aprīļa konjunktūras rādītājiem plānota 30. aprīlī.
Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama CSP datubāzē sadaļā “Konjunktūras rādītāji”.
1 Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.
2 Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000 – 2019. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
