Noteikumos ir aprakstīta pabalsta mājokļa pielāgošanai pieprasīšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtība. Salīdzinot ar iepriekšējiem noteikumiem, šajos veikti vairāki papildinājumi un precizējumi atbilstoši aktuālajai situācijai.
Saistībā ar praksē pierādījušos vajadzību paplašināt mājokļa pielāgošanas iespējas personām, kuras dzīvo privātmājās vai mazstāvu dzīvojamās ēkās, precizēts termins „mājoklis”, paredzot, ka mājoklis ir ne tikai personas īpašumā vai lietojumā esošas dzīvojamās telpas un palīgtelpas, bet viss nekustamais īpašums, kurā persona ir deklarējusi dzīvesvietu un dzīvo.
Tāpat jaunajos noteikumos precizēts termins „mājokļa pielāgošana”, paredzot, ka privātmājās būs iespēja veikt vides pielāgošanu, lai atvieglotu personas izkļūšanu/iekļūšanu mājoklī, piemēram, automatizēta vārtu atvēršana, cietā seguma ierīkošana no īpašuma robežas līdz mājokļa durvīm, uzbrauktuves izbūve. Šis nosacījums gan neattiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām.
Ņemot vērā, ka ar piešķirto pabalsta summu dažkārt nevar veikt visus nepieciešamos pielāgojumus vai arī personas funkcionālā stāvokļa izmaiņu dēļ nepieciešami vēl citi mājokļa pielāgojumi, tiks noteikts, ka persona pabalstu drīkst saņemt atkārtoti pēc pieciem gadiem, ja tiek saņemts Rīgas Sociālā dienesta ergoterapeita atzinums par nepieciešamajiem mājokļa pielāgojumiem.
Jaunajos noteikumos tiek paredzēts, ka pabalstu varēs saņemt arī personas, kuras īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli, tostarp servisa dzīvokli.
Lai iespējami efektīvāk tiktu izmantota pabalstam paredzētā summa, noteikts liegums izmantot pabalstu tādu tehnisko palīglīdzekļu iegādei, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.
Tāpat noteikumos tiek paredzēta kārtība, kā rīkoties, ja persona nomirst, mājokļa pielāgošanas periodā. Tad samaksa tiks veikta par faktiski veiktajiem mājokļa pielāgošanas darbiem līdz personas nāvei.
Noteikumos arī tiek paredzēta kārtība gadījumos, ja persona atsakās parakstīt pieņemšanas un nodošanas aktu vai objektīvu iemeslu dēļ nespēj parakstīties, bet spēj paust savu gribu.
Saistošie noteikumi papildināti ar vēl vienu mērķa grupu – personām ar redzes invaliditāti, paredzot vides pieejamības uzlabojumus mājoklī atbilstoši šo personu vajadzībām, piemēram, sliekšņu demontāža starp istabām, grīdu izlīdzināšana vienā līmenī, specifiska papildu apgaismojuma uzstādīšana u.tml.
Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem uz 2020. gada sākumu Rīgā bija 856 personas ar redzes I grupas invaliditāti (pilngadīgās personas); II grupas redzes invaliditāte bija 722 personām; bērni ar redzes invaliditāti – 48.
Lai noteiktu pielāgošanas apjomu personām ar redzes invaliditāti, par pamatu izmantota informācija, kas iegūta pārrunās ar biedrības „Redzi mani” un Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes pārstāvjiem. Noskaidrots, ka mērķa grupas personām dzīvesvietas pielāgošanai ir nepieciešama sliekšņu demontāža un elektroinstalācijas pārveide ar papildu apgaismojuma uzstādīšanu.
Personām ar redzes invaliditāti pabalsta apmērs Saistošajos noteikumos noteikts līdz 1500 eiro. Lai noteiktu darbu izmaksas viena mājokļa pielāgošanai, par pamatu ņemta platība 32 m2. Informācija par izmaksām iegūta, salīdzinot cenas vairākās interneta vietnēs, kur norādītas būvdarbu cenas 2019. gadā.
Saistošie noteikumi stāsies spēkā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
