Sanāksmē tika pārrunāta pašreizējā drošības situācija eirotatlantiskajā telpā, tai skaitā mūsu reģionā, kā arī prioritātes, gatavojoties NATO ārlietu ministru sanāksmei Briselē šā gada 2.-3. aprīlī. Ministri apsprieda NATO politiku iepretī Krievijas radītajiem draudiem, panākto progresu attiecībā uz vienlīdzīgāku aizsardzības izdevumu sadalījumu, cīņu pret starptautisko terorismu un citus jautājumus.
Valstis bija vienotas par transatlantisko attiecību neatsveramo lomu un ASV bruņoto spēku klātbūtnes nozīmi Eiropas drošībā. Gatavojoties NATO ārlietu ministru sanāksmei Briselē, jāturpina darbs, lai stiprinātu NATO politiku gan iepretī Krievijas radītajiem izaicinājumiem, gan reaģējot uz sarežģīto drošības situāciju dienvidos. Ņemot vērā daudzveidīgo izaicinājumu spektru, ministri bija vienisprātis par nepieciešamību pēc vēl aktīvāka dialoga starp NATO un ES.
“Latvija turpinās savu apņemšanos ieguldīt 2% no IKP aizsardzības vajadzībām, tādejādi ne tikai demonstrējot NATO apņemšanos īstenošanu, bet arī attīstot savus bruņotos spēkus un savietojamību ar NATO paplašinātās klātbūtnes spēkiem Latvijā,” uzsvēra ārlietu ministrs E.Rinkevičs.
11.martā E.Rinkēvičs kopā ar citiem B9 formāta ārlietu ministriem piedalīsies svinīgajos pasākumos, atzīmējot Lietuvas neatkarības atjaunošanas trīsdesmito gadadienu.
B9 formāta valstu formātā piedalās Latvija, Lietuva, Igaunija, Bulgārija, Čehija, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija un īsteno regulāru dialogu dažādos līmeņos par drošības politikas jautājumiem. Sanāksmē Viļņā līdzās deviņu valstu ārlietu ministriem piedalījās arī ASV valsts sekretāra vietnieks Filips Rīkers un NATO ģenerālsekretāra vietnieks Patriks Tērners.
