Jau ziņots, ka 2019.gada skaistākās pastmarkas konkursā, ko VAS “Latvijas Pasts” organizēja sadarbībā ar ziņu portālu “Delfi”, pirmās trīs vietas pārliecinoši izcīnīja Latvijas armijas simtgadei veltītas pastmarkas. Visu šo pastmarku dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. Augsto pirmo vietu, saņemot 8392 balsis, ieguva Kara flotes simtgadei veltītā pastmarka uz kuras attēlots štāba un apgādes kuģis “Virsaitis”, otro vietu ar 7575 balsīm – Štāba bataljona simtgadei veltītā pastmarka, savukārt trešo, iegūstot 3930 balsis – pastmarka uz kuras attēlota izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīna CVR (T). Visu šo trīs pastmarku fotogrāfiju autori ir Aizsardzības ministrijas fotogrāfi seržants Ēriks Kukutis un Armīns Janiks.
Svinot Latvijas armijas simtgadi, “Latvijas Pasts” pērn jūlijā izdeva trīs jaunas pastmarkas, uz kurām redzama Nacionālo bruņoto spēku kaujas tehnika sauszemes, jūras un gaisa teritoriālās aizsardzības nodrošināšanai. Novembrī tika izdota Bermontiādes simtgadei veltītā pastmarka, uz kuras redzami Latvijas armijas karavīri - Rīgas aizstāvji trauksmainajās Bermontiādes dienās 1919. gada oktobrī un novembrī. Savukārt decembrī tika izdota - Štāba bataljona simtgadei veltītā pastmarka.
Konkursā “Gada pastmarka 2019” uzvarējušās pastmarkas iespējams aplūkot: https://www.delfi.lv/gada-pastmarka-2019/
Jau ziņots, ka pērn 7. janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas turpinās 2020.gadā. Pasākumi notiek hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas. 1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919.gada 10.jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.
Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.
Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā: www.mil.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars
