“Tiesas pieņemtie lēmumi skaidri norāda, ka dabas aizsardzība ir tiesisks pienākums sabiedrības interešu vārdā,” atzīst Jānis Ķuze, LDF padomes loceklis un pārstāvis tiesas procesos.
“Kopumā šie trīs tiesas procesi izgaismo kompleksās problēmas, kas apvij mikroliegumu jautājumu Latvijā, norāda uz būtiskiem sistēmiskiem trūkumiem mūsu dabas aizsardzības saimniecībā, kā arī rosina diskutēt par sabiedrības un individuālo interešu samērošanu un mūsu tiesībām un pienākumiem, ja runa ir par dabas aizsardzību,” komentē Ķuze.
Visu trīs tiesas procesu būtība bija līdzīga – VMD centrālā administrācija bija atcēlusi reģionālo virsmežniecību pieņemtos lēmumus par mikrolieguma noteikšanu mazajam ērglim privātos mežos. VMD savu pozīciju argumentēja to, ka mazā ērgļa populācija Latvijā šobrīd ir stabila, mazajam ērglim ir jau pietiekami daudz mikroliegumu un ligzdas aizsardzību var nodrošināt arī bez tiem. Tāpat kā viens no iemesliem mikrolieguma atcelšanai tiek minēta īpašnieka negatīvā attieksme. Vienā no gadījumiem vēl kā papildu arguments mikrolieguma atcelšanai tika minēta ligzdas pazušana no norādītās teritorijas.
Tiesa, izvērtējot to, vai priekšroka dodama dabas aizsardzības interesēm vai meža īpašnieka saimnieciskajām interesēm, ņēma vērā to, ka mazais ērglis ir iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamo putnu sugu sarakstā, kā arī ES direktīvas “Par savvaļas putnu aizsardzību” sarakstā kā suga, kam jāpiemēro dzīvotņu aizsardzības pasākumi. Līdz ar to tiesas ieskatā bija nepārprotami skaidrs, ka mazais ērglis ir suga, kas ir īpaši aizsargājama. Tāpat tiesa norādīja, ka mikrolieguma noteikšana ir efektīvākais veids, kā aizsargāt mazā ērgļa ligzdošanas vietu, jo tādā veidā tiek nodrošināta aizsardzība ne tikai ligzdas kokam un tā apkārtnei, bet arī plašākai videi, kas nepieciešama šīs sugas ligzdošanai. Turklāt nevienā no trīs gadījumiem tiesa nekonstatēja nesamērīgu trešās personas interešu aizskārumu.
Trešais gadījums, par kuru notika tiesas process, ir zīmīgs ar to, ka mikrolieguma atcelšana pamatota ar faktu, ka ligzda ir “pazudusi” un LDF ekspertiem bija pamats uzskatīt, ka tā apzināti nogāzta. Procesa laikā, mainoties meža īpašniekiem, mežs tika nocirsts, tāpēc šajā gadījumā LDF neprasīja atjaunot mikroliegumu, bet gan atzīt VMD lēmumu par prettiesisku.
Attiecībā uz šo gadījumu tiesas spriedumā norādīts – “Tas, ka ligzdas pazušanas vai nokrišanas fakts varētu būt pamats mikrolieguma neveidošanai, var radīt negatīvas sekas turpmākai mazo ērgļu aizsardzībai, jo var veicināt nekustamo īpašumu īpašnieku vēlmi veikt prettiesiskas darbības, lai sekmētu atrasto ligzdu “pazušanu”.
Divus no trīs Administratīvās tiesas lēmumiem VMD ir pārsūdzējis.
Ar procesu plašāku aprakstu un tiesas spriedumiem var iepazīties www.ldf.lv.
