Ziņojumā skatītie jautājumi ietver augstākās izglītības iestāžu (AII) pārvaldības un tipoloģijas izmaiņas, jauna akadēmiskā personāla karjeras modeļa ieviešanu un resursu koplietošanu un konsolidāciju. Nozares pārstāvji jau iepriekš minējuši, ka šāda dokumenta sekas var būt tālejošas, turklāt kvalitatīvu diskusiju neesamība kavēs gan ziņojuma projekta izskatīšanu valdībā, gan turpmāko normatīvo aktu projektu izstrādi, kas izriet no ziņojuma projekta.
Jau ziņots, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 28. janvāra sēdē, kurā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji prezentēja projektu, vairāku organizāciju pārstāvji izteica mutvārdu lūgumu ministrei I. Šuplinskai pagarināt termiņu atzinumu sniegšanai. Lūgums tika noraidīts, pamatojot ar apsvērumu, ka visiem esot bijusi iespēja iepazīties jau ar ziņojuma projekta iepriekšējo versiju, ko IZM izsūtīja 2019. gada 18. decembrī. Jāuzsver, ka 23. janvārī izsūtītā konceptuālā ziņojuma projektā veiktas būtiskas izmaiņas, tā apjomam pieaugot gandrīz trīs reizes.
Jāuzsver, ka konceptuālā ziņojuma izstrādei diskusijās un darba grupās tika veltīti vairāk kā pieci mēneši, nozares organizāciju atzinumu sniegšanai par būtiski precizēto versiju atvēlot tikai piecas darba dienas. Precizējumu izvērtēšanai ir nepieciešams noteikts laiks, ņemot vērā piedāvāto pārmaiņu plašo ietekmi uz augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajiem institūtiem, to personālu un visu augstākās izglītības sistēmu.
Vēstuli parakstījuši Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Rektoru padomes, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Universitāšu asociācijas un Latvijas Zinātnisko institūtu asociācijas vadītāji.
