Piektdien uz sēdi, lai uzklausītu novadu vadītāju viedokļus, aicināti pašvaldību vadītāji no Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Vaiņodes novadiem, kā arī Liepājas pilsētas domes.
Komisija, strādājot pie likumprojekta pielikuma sagatavošanas otrajam lasījumam par jaunveidojamajiem novadiem Latgales reģionā, iepriekš atbalstījusi priekšlikumu par Aglonas novada Grāveru un Šķeltovas pagastu iekļaušanu jaunajā Krāslavas novadā, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzdots vērtēt Kastuļinas pagasta pievienošanu Preiļu vai Krāslavas novadam.
Tāpat komisija lēmusi uzdot Varakļānu novada pašvaldībai noskaidrot iedzīvotāju viedokli par palikšanu Vidzemē (pie Madonas novada) vai pievienošanos Latgalei (pie Rēzeknes novada). Neizlemts vēl ir arī jautājums par Ilūkstes novadu, un komisija to plānojusi skatīt, tiekoties ar Zemgales novada pašvaldībām un izskatot ierosinājumu par Sēlijas novada izveidošanu.
Pašvaldību reformas komisija Pierīgas reģionā atbalstījusi jauna Ķekavas novada, Mārupes novada, Salaspils novada un Ulbrokas novada izveidošanu, kā arī līdzšinējā Olaines novada saglabāšanu. Komisija vēl nav pieņēmusi lēmumu par Ādažu novada izveidi, jo plānotas konsultācijas ar VARAM par iespēju izveidot Saulkrastu novadu.
Pašvaldību reforma paredzēta, lai līdz 2021.gadam izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām, teikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta anotācijā. Līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā plānots izveidot 39 pašvaldības.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēde otrdien, 4.februārī, sāksies pulksten 12.30, un tā notiks 207.telpā Jēkaba ielā 6/8 – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē.
