Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2019. gada sākumā kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1 919 968.1 Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā ir 1 176 5962, no tiem 2019.gada 3. ceturksnī Latvijā ir nodarbināti 917,8 tūkst. jeb 65,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.3 Savukārt kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā ir 58,9 tūkst. cilvēku.4 Nav precīzi zināms arī to bezdarbnieku skaits, kas savu statusu nav reģistrējuši Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Tāpat jāņem vērā tādi faktori kā ēnu ekonomika, proti, SSE Rīga Ilgtspējīga biznesa centrs ēnu ekonomikas pētījums norāda, ka 2018.gadā ēnu ekonomikas kompetentes sastādīja: aplokšņu algas (45,5%); neuzrādītie darbinieki (17,4%) un neuzrādītie ienākumi (37,2%).5
Aplokšņu algu saņēmēji un neuzrādītie darbinieki neapšaubāmi ietekmē arī kopējo darba tirgu. Par to liecina biedrības “BASE” pētījums “Par iedzīvotāju parādsaistību apjomu un to potenciālo ietekmi uz aplokšņu algu izplatību Latvijā”, kurā norādīts, ka vidēji lielāks aplokšņu algu saņemšanas risks ir vīriešiem, īpaši izteikti tas ir 25 - 45 gadu vecumā. Savukārt, pētījumā norādīts, ka visvairāk no parādniekiem Uzturlīdzekļu garantijas fondam ir vīrieši vecumā līdz 45 gadiem – 23 551.6 Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas rīcībā esošā informācija norāda, ka parādniekiem par uzturlīdzekļiem, uzreiz pēc parāda iekasēšanas uzsākšanas atalgojums samazinās, turklāt ļoti bieži līdz valsts noteiktajai garantētajai summai - 215 (neto) euro. 2019. gada jūlijā no UGFA parādniekiem, kuri ir saņēmuši atalgojumu (8446 personas no 40000 parādniekiem), alga zem 430 euro sastādīja 46%.7
Papildus minētajam Latvijas bankas publicētais diskusiju materiāls “Novecošana nav izprieca: Darbinieku vecuma un uzņēmuma produktitātes saiknes īpatnības nozare dalījumā” norāda, ka vairākās nozarēs, BASE pētījumā konstatētajā vecuma diapozonā (25 - 45 gadi), ir novērojama vislielākā produktivitāte.8 Līdz ar to ir iespējami cilvēki, kas ir darbspējas vecumā un nereģistrēti/reģistrēti bezdarbnieki, kas faktiski nebūs aktīvi vietējā darba tirgū, taču statistiski šāds resurss šķietami būs pieejams. Arī šie ir apstākļi, kas jāņem vērā vērtējot nodarbinātības situāciju valstī un pieejamās darba spēka rezerves, jo nav pieejams produktivitātes palielināšanai vajadzīgais resurss.
Lai noskaidrotu uzņēmēju viedokli par darba tirgu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) veikusi savu biedru aptauju, kurā 57% respondenti norādījuši, ka darba spēka pieejamību Latvijā vērtē kā sliktu un ļoti sliktu. Vien 4% no respondentiem darba spēka pieejamību vērtē kā labu.
Kā ātrāk ieviešamos un efektīvākos risinājumus darba spēka trūkuma novēršanai uzņēmēji galvenokārt min:
- darba spēka no trešajām valstīm piesaistīšana;
- trūkstošo darbinieku aizstāšana ar tehnoloģijām vai iekārtām;
- reemigrācijas pasākumi;
- bezdarbnieku apmācība un iekļaušana darba tirgū;
- paaugstinot strādājošo vecāku piešķirtā pabalsta apmēru.
66,9% respondenti LTRK veiktajā aptaujā norādījuši, ka šobrīd vietējā darba spēku piesaisti veicina ar kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem. 32,7 % norādījuši, ka darba spēka piesaisti veicina, nodrošinot transportu uz/no darba vietas, savukārt trešais biežāk sastopamais instruments darba spēka piesaistei ir dzīves vietas nodrošināšana, ko praktizē 14,8% aptaujāto LTRK biedru.
Ņemot vērā uzņēmumu rīcību darbinieku piesaistīšanai, vērtīgi varētu būt profesionālās izglītības programmu satura izstrādē piesaistīt darba devējus, nodrošinot izglītības programmu satura atbilstību mūsdienu darba tirgus prasībām. Nepieciešams veidot sistēmu, kurā var operatīvi mainīt izglītību programmu saturu, sagatavot jaunas izglītības programmas pēc darba devēju pieprasījuma un ar to tiešu iesaisti. Izglītības sistēmai jāveicina darbaspēka produktivitātes un saimnieciskās darbības efektivitātes celšanos. Panākot situāciju, ka Latvijas darbaspēka produktivitāte pieaug un ir sasniegts konkurētspējīgs ienākumu līmenis iedzīvotājiem un paaugstināta konkurētspēja uzņēmumiem.
LTRK ieskatā nepieciešams diskutēt par par nodokļu atvieglojumiem tiem uzņēmumiem, kas saviem darbiniekiem nodrošina papildus garantijas, kas nav noteiktas normatīvajos aktos. Proti, neuzskatīt par apliekamu ar algas nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un sociālo nodokli) papildus labumu, ko apmaksā darba devējs un kas nav noteiktas nacionālajos tiesību aktos (piemēram, izglītības iegūšana, veselības apdrošināšana un uzturēšana, rehabilitācija, sporta aktivitātes, sabiedriskā transporta izdevumi, sociālie pabalsti, ēdināšana darba vietā, atbalsts darbinieku bērniem apmaksājot nometnes).
NVA 2019.gada 25.oktobrī publicētais pārskats par bezdarba situāciju valstī norāda, ka lielākais brīvo darba vietu pieaugums gada griezumā vērojams zemas kvalifikācijas profesijās (būvstrādnieks, palīgstrādnieks, iesaiņotājs (roku darbs), izstrādājumu marķētājs,kūdras ieguves palīgstrādnieks) un vidējas kvalifikācijas profesijās (iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri: kravas automobiļa vadītājs, vilcējautomobiļa vadītājs, stikla šķiedras/ražošanas operators, akmens/apstrādes iekārtas operators, saiņošanas operators).9 Vienlaikus Ekonomikas ministrijas publicētā informācija liecina, ka 2019.gadā vidējā bruto darba samaksa turpina strauji pieaugt. Šogad 3.ceturksnī darba samaksa bija 1091 eiro jeb par 8,3% lielāka nekā pirms gada.10
LTRK aptaujā 63% respondentu norādījuši, ka ir saskārušies ar mazkvalificēta darba spēka trūkumu, savukārt 74% respondenti ir saskārušies ar augsti kvalificēta darba spēka trūkumu.
Kaut arī lielākā daļa uzņēmumu ir saskārušies ar darba spēka trūkumu, vien 16% aptaujāto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai nodarbina trešo valstu pilsoņus. Tas noteikti izskaidrojams ar to, ka esošais darba spēka no trešajām valstīm piesaistīšanas process ir laikietilpīgs un tas izmaksā dārgāk kā darba spēka piesaistīšana no vitējā darba tirgus. No šiem uzņēmumiem lielākā daļa ārvalstu darba spēku piesaista paši (62,5%), taču ir arī tādi uzņēmumi, kas izmanto starpnieka pakalpojumus un darba spēku nomā (17,5%).
Tie LTRK biedri, kas nodarbina darba spēku no trešajām valstīm, lielākoties piesaista vidēja līmeņa darbiniekus – 48%, zema līmeņa darbiniekus piesaista 30% respondentu un augsta līmeņa darbiniekus piesaista vien 22%. Šie aptaujas dati norāda uz saistību ar NVA publicētā pārskata par bezdarba situāciju valstī brīvo darba vietu tendencēm, kas tika norādīts iepriekš. Visvairāk LTRK biedri darbiniekus nodarbina no Ukrainas, Baltkrievijas, Indijas un Krievijas.
92% aptaujāto norādījuši, ka arī turpmāk savas darbības nodrošināšanai piesaistīs darbiniekus no trešajām valstīm. Attiecībā par tiem respondentiem, kuri nodarbina trešo valstu pilsoņus, 45% gadījumu pausts, ka ārvalstnieki uzņēmumā strādā jau pēdējos trīs gadus, savukārt vēl 35% gadījumu trešo valstu pilsoņu nodarbinātība uzsākta pēdējā gada laikā. Četrus līdz piecus gadus trešo valstu pilsoņus nodarbina 5% respondentu, savukārt vairāk par pieciem gadiem nodarbina 15% aptaujāto. Šie dati norāda to laika posmu, kurā uzņēmējiem sāka trūkt potenciālie darbinieki vietējā darba tirgū un ir jāvērtē kopsakarā ar uzņēmumu prognozēm. Proti, 32,5% aptaujāto norādījuši, ka turpmākajos piecos gados par 10% palielināsies tendence piesaistīt darbiniekus no trešajām valstīm. Tikpat daudz respondenti norādījuši, ka turpmākajos piecos gados šī tendence nemainīsies. Vien 2% no LTRK biedriem, kas piedalījās aptaujā, norādīja, ka šī tendence samazināsies.
2019.gada 30.maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izludināti Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sagatavotie noteikumu projekti grozījumiem vairākos Ministru kabineta noteikumos saistībā ar darba spēka piesaisti un imigrācijas procesu (Ministru kabineta noteikumi Nr.225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu”, noteikumi Nr.552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība”, noteikumi Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”, noteikumi Nr.55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”). Grozījumi cita starpā paredz saīsinātu darba vietas pieteikšanās termiņu, elektronisku dokumentu iesniegšanu, vienkāršās profesijas darbiniekiem (9.kategorija) vairs nebūs jāuzrāda dokumenti par izglītību un pieredzi, ja darbinieks uzņēmumā būs pavadījis vismaz sešus mēnešus, tad, mainot darba vietu uzņēmuma ietvaros, nebūs atkārtoti jāizsludina vakance, u.c.
LTRK atbalstīja šādus grozījumus noteikumu projektos par ārzemnieku nodarbināšanu Latvijā un uzskata, ka grozījumos iekļautie priekšlikumi īstermiņā risinātu vienu no aktuālākajām tautsaimniecības problēmām – nepietiekamu vietējā darba spēka pieejamību augošas ekonomikas apstākļos. LTRK aktīvi sekoja līdzi šo noteikumu projektu virzībai, un, lai atspoguļotu esošu situāciju uzņēmēju ikdienā, veica biedru aptauju, kas LTRK ieskatā norāda uz esošajām problēmām darba tirgū un tautsaimniecībā kopumā.
LTRK aptauju kopā aizpildījuši 257 biedri, no kuriem 40 nodarbina trešo valstu pilsoņus. Uzņēmumi, kas aizpildījuši aptauju, pārstāv visus Latvijas reģionus, un arī pēc to lieluma ir pārstāvēti mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. LTRK aptaujāja biedrus laika posmā no oktobra līdz novembrim.
1 https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG010.px/table/tableViewLayout1/
2 https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG010.px/table/tableViewLayout1/
3 https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nodarb__nodarb__isterm/NB050c.px/?rxid=0f57239b-8d46-4935-ae21-9f3f0ed93bfa
4https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nodarb__aktivitate__isterm/NB030c.px/table/tableViewLayout1/?rxid=8c18e1e6-8095-4251-accc-8c37ea7629e8
5 https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2019-05/SSERiga_%C4%92nu_ekonomika_indekss_2018.pdf
6 https://base.org.lv/doc/Petijuma_atskaite_1_11_2019.pdf
7 https://base.org.lv/doc/Petijuma_atskaite_1_11_2019.pdf
8 https://datnes.latvijasbanka.lv/diskusijas-materiali/DM_3_2019_lv.pdf
9 https://www.nva.gov.lv/docs/32_5db82a7dc2fdf1.38709444.pdf
10 https://em.gov.lv/lv/jaunumi/26374-sogad-3ceturksni-videja-bruto-darba-samaksa-pietuvojas-1100-eiro
