Saeimas priekšsēdētāja kā īpaši risināmu jautājumu akcentēja finansiālo atbalstu. Latvijā ir vairāki tūkstoši kopjamu bērnu, par kuru uzturēšanu vecāki, ja bērns aug mājās, saņem pārsimts eiro mēnesī. Tikmēr katrs ilgstošas aprūpes centros ievietotais bērns valstij izmaksā daudzreiz vairāk, sacīja I.Mūrniece.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride uzsvēra, ka sabiedrībā nedrīkst pastāvēt dalījums – veselie un slimie bērni. “Katram no mums ir jāsaprot, ka jebkurš bērns un pieaugušais neatkarīgi no veselības stāvokļa ir daļa no sabiedrības,” sacīja A.Skride, akcentējot to, cik svarīgs ir valsts un līdzcilvēku finansiālais un morālais atbalsts.
Komisijas priekšsēdētājs īpaši uzsvēra jautājumu par tiem bērniem ar īpašām vajadzībām, kuri savu ikdienu pavada kādā no Latvijas bērnu sociālās aprūpes centriem, sakot, ka valstij ir jāspēj nodrošināt atbilstošus apstākļus, lai šiem bērniem būtu iespēja baudīt pilnvērtīgu dzīvi ģimenēs, kur valda mīlestība un ģimenes izjūta. Tāpat viņš akcentēja nepieciešamību veicināt sabiedrības izpratni, lai cilvēki nebaidītos adoptēt šos bērnus, jo nereti lēmumu uzņemt ģimenē bērnu ar veselības traucējumiem kavē nepietiekamais informācijas un zināšanu daudzums.
A.Skride aicināja atbildīgās institūcijas un nevalstiskās organizācijas veidot ciešu sadarbību ar komisiju, jo tikai kopīgiem spēkiem varam nodrošināt, ka dzīvojam valstī, kurā katrs jūtas vienlīdz svarīgs un netiek diskriminēts sava veselības stāvokļa dēļ.
Situācija attiecībā uz iekļaujošu izglītību pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies, uzrunājot klātesošos, sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, akcentējot, ka arvien vairāk redzam bērnus, kas integrēti mācību procesā. Viņš uzsvēra nepieciešamību domāt par to, kā šo procesu pilnveidot gan bērnu, gan skolas kā kopienas interesēs.
Izglītības komisijas priekšsēdētājs kā būtiskus minēja šobrīd Saeimas komisijās aktuālos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt uzdevumu valstij nodrošināt agrīnu attīstības izvērtējumu visiem bērniem vecumā no diviem līdz divarpus gadiem. “Ja bērnam ir īpašas vajadzības, bet viņš nesaņem pienācīgu atbalstu, viņš nevar pilnvērtīgi piedalīties ne vien pirmskolas, bet arī tālākajā izglītības procesā,” uzsvēra A.Ašeradens.
Vienlaikus ar diskusiju Saeimā tika atklāta arī Mareka Odumiņa gleznu izstāde. Pateicoties māksliniekam, kuram liegtas roku un kāju kustības, Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka šī izstāde apliecina cilvēka lielo varēšanu un to, cik daudz cilvēkam ir dots.
Diskusiju rīko Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un organizācija “SUSTENTO”, atzīmējot 3.decembri – Starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti. Latvijas parlamentā diskusija „Saeima cilvēkiem ar invaliditāti” tiek rīkota kopš 2010.gada.
