DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. novembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības
1
1

Ar Gaismas festivāla „Staro Rīga 2019” atklāšanu sākušās valsts svētku svinības Rīgā

FOTO: Edijs Pālens

Piektdienas, 15. novembra, vakarpusē ar lāzeru uzvedumu „Linea Temporis” tika atklāts Gaismas festivāls „Staro Rīga 2019”, kas ir viens no krāšņākajiem valsts svētku pasākumiem.

Tā kā Gaismas festivāla tēma šogad ir četras dimensijas, tad arī tā atklāšana notika zīmīgā vietā – Sv. Pētera baznīcā, kas simboliski ir augstākā vertikāle pilsētā, un tās tornis iemirdzējās, pierādot, ka viss, kas vērsts uz augšu, šķeļ tumsu, lai gaisma starotu pāri visam.

Lāzeru uzvedumu veidojuši igauņu mākslinieki. Ar lāzeriem tiek zīmēta Rīgas panorāma, Rīgas gailis, un teksts „Staro kopā ar Rīgas Brīvostu”. Uzvedumā izmantoti 258 lāzeru stari un igauņu komponistu mūzika. Kopumā uzvedums ilgst 14 minūtes. Sirreālais mūzikas un gaismas ceļojums veidots divās daļās. Pirmajā daļā igauņu komponista Roberta Jūrjendāla (Robert Jürjendal) skaņdarbs „Tad dienas ir gaišākas kā baltas” („Then the days are Lighter then white”) ir kā laika tunelis citā dimensijā. Otrās daļas 100 lāzerstaru horeogrāfija veidota ar jaunā igauņu komponista Pērta Ūsberga (Pärt Uusberg) skaņdarbu „Mūžības vējos” („Igaviku tuules”), kas komponēts 2019. gada Igaunijas Dziesmu svētkiem. Tas ir garīgs muzikāls gaismas ceļojums uz apsolīto zemi, uz mājām un mūsu sirdīm.

Starptautiskais gaismas festivāls „Staro Rīga” notiks no 15. līdz 18. novembrim. Festivālā būs pārstāvētas ļoti dažādas gaismas mākslas formas no nosacīti ierastākiem objektiem līdz pat ģeneratīvajai mākslai. Pavisam šogad festivālā būs apskatāmi 35 gaismas mākslas objekti, kas sadalīti divās programmās. Festivāla pamatprogrammai objekti tika izvēlēti mākslinieku konkursa kārtībā, bet otru programmu veidojuši „Staro Rīga” sadarbības partneri, un tajā iekļauti 12 objekti.

Svinot Latvijas valsts dzimšanas dienu Rīgā, šā gada festivālā piedalās mākslinieki no sešām valstīm – Latvijas, Igaunijas, Dānijas, Vācijas, Francijas un Lielbritānijas. Izteiktākas mākslinieciskās tendences šoreiz ir lāzerprojekcijas un radoša veida interaktivitāte, kas izpaužas dažādās gaismas mākslas formās. Objektu izvietojums būs gana intensīvs un viegli sasniedzams, pārsvarā lokalizējoties vecpilsētā un Rīgas centrā, taču trīs ne mazāk apskatīšanas vērti festivāla objekti atradīsies arī attālāk no pilsētas centrālās daļas – Starptautiskajā lidostā „Rīga”, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un Āgenskalna tirgū.

Festivālā pirmoreiz būs arī īpašo notikumu programma, kuras ietvaros varēs apskatīt, piemēram, starptautisku atzinību guvušo leģendārā britu multimākslinieka Braeina Īno instalāciju „77 miljoni gleznu”, kas atradīsies „Rīgas mākslas telpā” vai apmeklēt populārās Latvijas popdziedātājas Aminatas jaunā minialbuma prezentāciju skvērā pie Latvijas Nacionālās operas, kur visu festivāla laiku būs izvietota arī gaismas instalācija, kas tapusi, iedvesmojoties no viņas mūzikas. Notiks arī tradicionālais festivāla „Staro Rīga” skrējiens, kam varēs pieteikties mājas lapā: www.starorigaskrejiens.lv

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienu, Rīgā paredzēta ļoti plaša svētku programma – ziedu nolikšanas ceremonija, Nacionālo Bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas un ārvalstu vienību militārā parāde, svinīgs pasākums pie Brīvības pieminekļa, daudzveidīgi koncerti, kopīga Latvijas valsts himnas dziedāšana 11. novembra krastmalā un svētku uguņošana.

18. novembrī sabiedriskais transports Rīgā ir bez maksas.

Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienai veltītos pasākumus galvaspilsētā atbalsta Rīgas pašvaldība, organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Svētku pasākumu detalizēta programma publicēta tīmekļa vietnē: www.kultura.riga.lv, kā arī tā pieejama drukātā veidā bukletos pašvaldības kultūras iestādēs un Rīgas Tūrisma un informācijas centros.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU