“Traģiskais negadījums būvobjektā Smilšu ielā 1 ir atgādinājums industrijai un kontrolējošām iestādēm par problēmām, kuras ir steidzami jārisina. Mūsu gadījumā VNĪ kā pasūtītājam ir ierobežotas iespējas ietekmēt atsevišķus būtiskus būvnieku lēmumus un kontrolēt to godaprātu. Kā pirmo, aicinām uzlabot situāciju valsts iepirkumu jomā, tā veicinot uzlabojumus visā būvniecības nozarē,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs.
Citu starpā Publisko iepirkumu likums paredz, ka būvniecības iepirkumos ir jāievēro saimnieciskā izdevīguma princips. Taču bieži vien ģenerāluzņēmēji zemākas cenas meklējumos pieļauj darba algas nodokļu “optimizāciju” un paviršības darba drošības noteikumu ievērošanā no apakšuzņēmēju puses. Savukārt VNĪ kā pasūtītājam nav rīku, lai pārliecinātos, piemēram, par to, ka objektā strādājošie cilvēki ir nodarbināti likumā paredzētajā kārtībā.
“VNĪ kā atbildīgs nekustamo īpašumu Pārvaldītājs un attīstītājs strikti ievēro visas normatīvo aktu prasības, arī no uzņēmējiem tiek prasīta valsts līdzekļu efektīva izmantošanu un nodokļu nomaksu, taču mums nav iespējas paplašināt Publisko iepirkumu likuma normas, kas ļautu labāk kontrolēt būvnieku rīcību, tādēļ vienojāmies par sadarbību ar IUB un VID,” uzsver Vārna.
VNĪ kopā VID un IUB izstrādās papildu priekšlikumus būvniecības pasūtījumu uzraudzības sistēmas pilnveidošanai. Ja būs nepieciešams, tiks rosināts pieņemt arī atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos.
“Esam ieinteresēti iesaisties risinājuma izstrādē, kas nodrošinātu pilnīgāku apakšuzņēmēju uzraudzību un novērstu pelēkā zonā strādājošu uzņēmumu piesaisti valsts pasūtījumus saņemošiem ģenerāluzņēmējiem,” saka IUB vadītāja Dace Gaile.
Jāatgādina, ka 3. novembrī stājās spēkā ģenerālvienošanās būvniecības jomā, kas paredz minimālo mēnešalgu 780 eiro apmērā vai minimālo stundas likmi 4,67 eiro, tā būs obligāta no 2020. gada 4. maija. Ģenerālvienošanās noslēgšanas iniciatori bija Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, kas pērn pievērsa uzmanību ievērojamajam aplokšņu algu un neuzskaitīta darba laika īpatsvaram būvniecības nozarē. Jau toreiz tika uzsvērts, ka zemākās cenas princips var būt šķērslis godīgai algu izmaksai.
”Ir svarīgi, lai pasūtītāji gan būvniecības, gan jebkurā citā sektorā varētu tikt informēti, vai viņu nolīgtie dažādu darbu veicēji ir godprātīgi nodokļu maksātāji, un saņemot negatīvu atzinumu, izdarīt secinājumus, vai ar tiem uzsākt vai turpināt līgumattiecības,” norāda VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
