Ar likuma grozījumiem no nākamā gada 1.janvāra plānots atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, vienlaikus paredzot, ka tiesnesi par izdarīto administratīvo pārkāpumu varēs saukt arī pie disciplinārās atbildības, ja būs pieņemts lēmums par administratīvā soda piemērošanu.
Tāpat ar grozījumiem paredzēts pagarināt tiesnešu disciplināratbildības noilguma termiņu no diviem uz četriem gadiem. Šādas likuma izmaiņas iecerētas, izvērtējot citu valstu regulējumu, kā arī ņemot vērā, ka Latvijā vidējais lietas virzības termiņš visās tiesu instancēs vidēji ir četri gadi. Katra individuāla tiesneša rīcība veido sabiedrības priekšstatu par tiesu varu un tiesu sistēmu kopumā, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumā paredzēts stiprināt tiesu priekšsēdētāja kompetenci, piešķirot priekšsēdētājam pilnvaras nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ja konstatēti apstākļi, kas saistīti ar būtiskiem trūkumiem tiesneša darba organizācijā vai nepietiekamām zināšanām, kas rada šķēršļus kvalitatīvai tiesvedības procesa norisei.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt arī jaunu tiesnešu amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtību, atsakoties no kvalifikācijas eksāmena kā atsevišķas atlases procesa daļas un mainot stažēšanās un mācību formātu, koncentrējot resursus jau amatā iecelta vai apstiprināta tiesneša apmācībai. Likumprojektā paredzēts, ka par tiesneša amata kandidātu var iecelt personu, kura izturējusi tiesnešu amata kandidātu atlases procesu un iekļauta kandidātu sarakstā.
Tāpat ar grozījumiem paredzēta aktīvāka Tieslietu padomes loma lietu termiņu pārvaldības procesā.
Lai likumu grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
