Jaunie grozījumi definē kartību, kādā valsts vai atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības var piedalīties kapitāla tirgū – ar jaunu regulējumu, kas attiecas uz kapitāla daļu pārdošanu publiskā piedāvājumā. Likumā ieviesta īpaša kārtība, kādā publiskas personas drīkst pārdot sev piederošās kapitāla daļas, izmantojot vērtspapīru publisko piedāvājumu, proti, kotējot biržā. Šādos gadījumos pārdošana notiek pēc likumā noteiktas procedūras, proti, lēmumu pieņem saskaņā ar likuma 138. pantu, skaidri nosakot pārdošanas organizētāju, pārdošanas kārtību un iegūto līdzekļu sadali. Citi likuma nosacījumi par kapitāla daļu atsavināšanu šādā situācijā nav piemērojami.
Likumā papildināts regulējums ar iespēju publiskām personām izmantot sev piederošās kapitāla daļas vērtspapīru cenas papildu stabilizācijai, piemēram, publiskā piedāvājuma ietvaros. Šāda rīcība atļauta, ievērojot Eiropas Savienības noteikumus par tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu. Tas ļaus, ja nepieciešams, iesaistīties tirgū, lai palīdzētu stabilizēt cenas uzņēmuma daļām pēc to nonākšanas tirdzniecībā.
Likumā arī pārskatīti un precizēti noteikumi par to, kā publiskas personas kapitālsabiedrība var piesaistīt jaunus dalībniekus. To varēs darīt, piemēram, palielinot pamatkapitālu (tostarp ar kapitāla daļu sākotnējo izvietošanu), reorganizējot sabiedrību vai pārdodot kapitāla daļas, tai skaitā publiskā piedāvājumā, ja vien nav noteikts atsavināšanas aizliegums. Pirms šādu lēmumu pieņemšanas būs jāveic līdzdalības izvērtējums atbilstoši likumā noteiktajiem kritērijiem.
Iepriekš likums paredzēja, ka katrai lielai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību jāveido padome, taču turpmāk būs iespējami izņēmumi. Turpmāk padome nebūs obligāta no publiskas personas atkarīgām nekomerciālām publiskas personas (vienas publiskas personas īpašumā esoša kapitālsabiedrība) vai publiski privātām (vairāku publisku personu īpašumā esoša kapitālsabiedrība) sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, ja tās atbilst lielas sabiedrības kritērijiem un ir saņemta augstākās lēmējinstitūcijas piekrišana. Šādu lēmumu varēs pieņemt, izvērtējot kapitāla daļu turētāja sniegto pamatojumu un atbildību par pienācīgu pārvaldību. Tas nozīmē – piemēram, ja pašvaldībai piederošs uzņēmums ir liels un, ņemot vērā finansējuma avotus, ir iedalīts no publiskas personas atkarīgu nekomerciālu kapitālsabiedrību grupā, un pašvaldība, izvērtējot situāciju, uzskata, ka padomes veidošana nav nepieciešama, tad ar atbilstošu pamatojumu un augstākās lēmējinstitūcijas (pašvaldības domes) piekrišanu padomi var neveidot.
Likumā tiek precizēta vairāku pantu redakcija, aizstājot atsauci uz “78. panta otrās daļas prasībām” ar tiešu norādi uz “lielas sabiedrības kritērijiem”, kādi noteikti Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Šīs izmaiņas būtiski nemaina likuma piemērošanas kārtību, taču padara normu uzbūvi saprotamāku, un palīdz labāk identificēt uz kuriem uzņēmumiem attiecas attiecīgās prasības.
Pieņemtie grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
