Redzams, ka valdības apstiprinātajā plānā lauvas tiesa - vairāk kā 4.5 miljoni Eiro 2020. gadā un 9.5 miljoni līdz 2022. gadam - paredzēts novirzīt dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā (ESA) un Eiropas Kodolizpētes centrā (CERN).
Vēl paredzēti līdzekļi jauna studiju un studējošo kreditēšanas modeļa ieviešanai un studējošo kredīta dzēšanai bērna piedzimšanas gadījumos abiem vecākiem, atbalsta mehānisma nodrošināšanai jaunatnes organizācijām un papildus budžeta finansējumam to darbības nodrošināšanai, vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības satura apguvē iesaistītā personāla sagatavošanā un pilnveidē.
Tas neatbilst ne valdībai izteiktajam un vairākās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdēs argumentētajam lūgumam piešķirt vairāk finansējuma zinātnes bāzes finansējuma sistēmas sakārtošanai, nodrošinot to pilnā apjomā un mainot tā aprēķināšanas kārtību, lai motivētu institūcijas paaugstināt starptautisko konkurētspēju un rezultatīvo sniegumu, ne arī kādai no Latvijas noteiktajām RIS3 RIS 3 viedās specializācijas jomām - bioekonomika, enerģētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas biomedicīna, viedie materiāli un humanitārās un sociālās zinātnes.
LJZA ir pamatotas bažas ir par to, ka šo zinātnes finansējuma pieaugumu nejutīs Latvijas labākie un spējīgākie pētnieki. No tā neveidosies jaunas grupas mūsu valsts izvirzītajās prioritārajās jomās un no tā neiegūs mūsu zinātnieku tūkstoši. Par šo naudu pētīs un strādā tikai tie, kas strādā ierobežotās jomās, proti, kosmoss un kodolfizika- pavisam neliels skaits no Latvijas zinātniekiem. Apskatot zinātniskos rakstus SCOPUS datubāzē, redzams, ka sadarbībā ar CERN rakstus publicējusi tikai Rīgas Tehniskā universitāte, turklāt tikai pieci pētnieki no tās. Vai mēs varam atļauties gadu gaitā ieguldīt miljonus tajā, lai pieci pētnieki publicētos? Kā šāda pieeja kāpinās mūsu zinātnisko rezultativitāti un, līdz ar to, cels mūsu universitātes tuvāk kārotajam TOP500 reitingos?
