Lai gūtu priekšstatu par situāciju valstī kopumā, šī gada revīzijā Valsts kontrole izvērsa sadarbību ar pašvaldību zvērinātiem revidentiem. Valsts kontrole aicināja pašvaldību zvērinātos revidentus pēc noteiktas metodikas pārbaudīt pašvaldību domju deputātu atlīdzības aprēķināšanas un uzskaites atbilstību likuma normām. Zvērinātie revidenti atklāja, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likuma) prasības pilnībā ievēroja tikai 31 % pašvaldību, 69 % neievēroja vai ievēroja daļēji. Neraugoties uz Valsts kontroles aizrādījumiem, kas pašvaldību pārstāvjiem tika izteikti jau revīzijas laikā, 2018. gadā liela daļa pašvaldību turpināja iesākto negatīvo praksi.
Deputātu atlīdzība atbilstoši Atlīdzības likuma normām jānosaka pašvaldības domei. Pašvaldības domes deputātu mēnešalgas apmērs nedrīkst pārsniegt mēneša vidējo darba samaksu valstī, turklāt deputātu mēnešalgām ir piemērots Atlīdzības likumā noteikts koeficients. Tā 2018. gadā atlīdzības aprēķināšanai bija jāizmanto 2016. gada vidējā darba alga – 859 eiro, bet 2019. gada atlīdzības aprēķināšanai ir jāizmanto bāzes mēnešalgas apmērs, kas atbilst 2017. gada mēneša vidējai darba samaksai – 926 eiro.
No Atlīdzības likuma izriet, ka pašvaldības domes deputāti, kuriem ir algots amats domē, galvenokārt domes priekšsēdētājs un tā vietnieki, saņem mēnešalgu par pilna laika darbu, kas ir 40 stundas nedēļā jeb 160 stundas mēnesī. Savukārt domes deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, mēnešalga jānosaka proporcionāli nostrādātajam laikam, tas ir, par nostrādātajām stundām. Saskaņā ar Valsts kancelejas sniegto likuma normu skaidrojumu pašvaldībām ir arī jāveic deputātu darba laika uzskaite.
Savukārt piemaksas atbilstoši Atlīdzības likumam var noteikt tikai tiem deputātiem, kuri ieņem algotu amatu domē. Turklāt deputāti var saņemt tikai piemaksas par papildu darbu pašvaldībā, bet viņiem nav tiesību uz Atlīdzības likumā noteiktajām vispārējām piemaksām, piemēram, par virsstundām vai darbu brīvdienās.
Revīzijas gaitā tika konstatēts, ka revidējamā periodā vairākas pašvaldības nav veikušas deputātu darba laika uzskaiti pilnā apmērā un 62 pašvaldībās domes deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē, mēnešalgas stundas likme pārsniedz Atlīdzības likuma noteiktos ierobežojumus. Vienlaikus tiek īstenota prakse nepamatoti vai nelikumīgi piešķirt naudas balvas un prēmijas, kā arī mēnešalgas apmēru noteikt lielāku par likumā noteikto.
Deputātu atlīdzības jautājumā Valsts kontrole sadarbojas ar tiesībsargājošajām institūcijām. Iepriekšējos gados saistībā ar nelikumībām deputātu atlīdzības noteikšanā arī KNAB vairākās pašvaldībās veica procesuālās darbības, kuru rezultātā ierosinātas vairākas tiesvedības. Šo tiesvedību rezultāts apstiprina Valsts kontroles, KNAB un tiesībsargājošo institūciju vienprātību šajā jautājumā. Valsts kontroles sadarbība ar KNAB un citām tiesībsargājošām institūcijām turpinās arī šobrīd.
Jautājuma aktualitāti visas Eiropas mērogā raksturo arī Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa veikts pētījums un dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, sniegtās rekomendācijas. Eiropas Padome aicina dalībvalstis noteikt atlīdzības robežas, uzsverot, ka tās apmēram nevajadzētu būt atkarīgam no reģiona labklājības un attīstības līmeņa, kā arī norāda, ka ir būtiski maksāt vēlētiem pārstāvjiem to ieguldītajam darbam adekvātu atlīdzību, piemērojot skaidru, saprotamu sistēmu un pastāvīgi veicot neatkarīgus auditus par piemērošanas praksi.
