“Savulaik alejas veidotas kā apstādījumi gar ceļiem uz baznīcām, muižām, kapsētām un citām nozīmīgām vietām, bet mūsdienās to nozīme vairāk saistāma ar kultūrvēsturisko liecību saglabāšanu un rekonstrukciju. Nereti iedzīvotājiem alejas saistās ar kādu nozīmīgu dzīves notikumu vai piederības sajūtu konkrētai vietai. Vienlaikus tās kalpo kā sava veida “zaļie koridori” dažādām sugām, kā arī veci koki ir dzīves vide vairākām retām sugām,” skaidro Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode.
Pēc Pārvaldes pasūtījuma eksperti - kukaiņu, ķērpju, sūnu un koku pētnieki - ir sagatavojuši priekšlikumus četru jaunu aizsargājamo aleju noteikšanai un trīs esošo aizsargājamo aleju paplašināšanai. Galvenie kritēriji, lai koku stādījumam piešķirtu aizsargājamas alejas status ir aleju ainaviskā, dendroloģiskā un bioloģiskā vērtība.
Projekts paredz noteikt četras jaunas aizsargājamās alejas: Lubānas - Meirānu aleja Lubānas novadā, Raiskuma aleja Rārgaujas novadā, Veckalsnavas aleja Madonas novadā un Ozolkalna aleja Madonas novadā. Tāpat iecerēts paplašināt trīs aizsargājamo aleju robežas - plašākas kļūs Rencēnmuižas aleja Burtnieku novadā, Jaunsmiltenes aleja Smiltenes novadā un Elejas ozolu aleja Jelgavas novadā. Savukārt no aizsargājamo aleju sarakstsa izslēgt plānots Bauņu muižas aleju, jo pilnībā pārklājas ar dendroloģisko stādījumu “Bauņu parks” un Gārsenes aleju, jo tās vērtība ir zudusi.
Visās jaunajās aizsargājamās alejās ir atklātas aizsargājamu kukaiņu sugas, piemēram, lapkoku praulgrauzis, tajās ir ievērojamu dimensiju koku stādījumi, galvenokārt ozoli un liepas, taču ir arī kļavas, oši, gobas. Veicot potenciālo aizsargājamo aleju izpēti, daudzās no tām konstatēts liels skaits dižkoku, piemēram Raiskuma alejā – 21 dižkoks, bet Veckalsnavas liepu alejā - 15 dižkoki.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumus noteikumos par valsts nozīmes īpaši aizsargājamām alejām ir izsludinājusi sabiedriskajai apspriešanai, savukārt Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi zemes īpašnieku informēšanu par jaunveidojamo un paplašināmo aleju priekšlikumiem.
“Valsts nozīmes aizsargājamās alejas statusa piešķiršana kādai alejai būtu jāuztver kā atzinība par to, ka šī ir no dabas vērtību un ainavas aspekta ir unikāla vieta ne tikai reģionālā, bet arī valsts mērogā. Zemju īpašniekiem, kuru īpašumu ietvaros tiek paredzēts noteikt alejai aizsargājamas alejas statusu vai tāds jau ir noteikts, jauni būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi nerodas – galvenais ierobežojums ir aizliegums nocirst alejas kokus. Aicinām alejas un koku stādījumus uztvert nevis kā ierobežojumu un apgrūtinājumu, bet gan saskatīt to pienesumu ainavas, kultūrvēstures liecību un dabas objektu saglabāšanas kontekstā,” piebilst G. Strode.
