Sanāksmē galvenā uzmanība tika veltīta jautājumam par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam jeb Dienaskārtības 2030 un Parīzes klimata vienošanās īstenošanai. Šī gada rudenī ANO Ģenerālās asamblejas laikā ANO Augsta līmeņa politikas forumā tiks pārskatīts kopējais valstu un starptautisko organizāciju progress Dienaskārtības 2030 mērķu sasniegšanā. ES Ārlietu padomes diskusijas mērķis bija apspriest to, kā stiprināt ES vadošo lomu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un nodrošināt rezultātu efektivitāti.
Z. Kalniņa-Lukaševica, uzrunājot kolēģus, teica: “Latvija stingri atbalsta kopējos centienus nostiprināt ES līderību ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā gan ES iekšēji, gan sniedzot atbalstu partnervalstīm. Pagājušajā nedēļā neformālās Eiropadomes sēdē Sibiu Latvija pievienojās ES dalībvalstu grupai, kas aicina ES īstenot daudz ambiciozāku stratēģiju klimata pārmaiņu novēršanai, lai sasniegtu Parīzes klimata vienošanās mērķus. Latvija piekrīt, ka klimata izmaiņas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem ilgtspējai, tāpēc ļoti svarīgs ir kopīgs darbs un rīcība.”
Diskusijā par jaunatnes lomu Dienaskārtības 2030 mērķu īstenošanā kā īpašais viesis bija aicināta ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāve jaunatnes jautājumos Džajathma Vikramanajake (Jayathma Wickramanayake). Sanāksmes dalībnieki pārrunāja iespējas un izaicinājumus jaunatnes pilnvērtīgai iesaistīšanai ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, ņemot vērā, ka tieši jaunatne ir tā sabiedrības daļa, kuru nākotnē tieši skars tādi jautājumi kā, piemēram, klimata pārmaiņas, bezdarbs, nabadzība, dzimumu nevienlīdzība un konfliktu novēršana. Arī Latvija savā attīstības sadarbības politikā lielu uzmanību velta jauniešu iespēju pilnveidošanai, jo īpaši izglītībai, uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.
Tāpat dalībvalstis tika informētas un apmainījās viedokļiem par aktualitātēm sarunās par ES ārējās darbības finansēšanas modeli priekšlikumā par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam. Parlamentārā sekretāre vēlreiz akcentēja Latvijas intereses, uzsverot, ka Latvija iestājas par atsevišķu Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu, kam tiktu nodrošināts atbilstošs finansējums arī pēc 2020. gada. Atsevišķs Eiropas Kaimiņattiecību instruments būs ne tikai politiski nozīmīgs signāls partnervalstīm, bet arī nodrošinās šī reģiona prioritāro lomu ES politiku īstenošanā.
Tāpat šajā stadijā Latvija nevar atbalstīt Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu ES budžetā, jo tam var būt negatīva ietekme uz Latvijai prioritārajām daudzgadu budžeta kategorijām. Z. Kalniņa-Lukaševica atkārtoti atzīmēja nepieciešamību turpināt meklēt risinājumus, lai visas dalībvalstis, arī Latvija, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pašvaldības un privātais sektors varētu iesaistīties ES ārējās darbības programmu īstenošanā.
ES ārējās darbības programmu īstenošanai rosināts paredzēt vairāk nekā 104 miljardus euro jeb gandrīz desmito daļu no 2021.-2027. gada ES daudzgadu budžeta kopapjoma.
