Mājokļu un vides departaments informēja, ka pērn ielu malās vēl tika iestādīti 74 koku dižstādi. Brīvības gatvē iestādīja 45 liepas, bet Krišjāņa Barona ielā 14 liepas un 15 pīlādžus. Savukārt Aizsaules ielā, kas sadala Rīgas centrālās kapsētas, tika iestādīta jauna lauku kļavu aleja, kuru veido 64 dižstādi. SIA „Rīgas meži” pērn Biķerniekos iestādīja arī 20 000 jauno priedīšu.
Mājokļu un vides departamenta apkopotā informācija liecina, ka pērn veikta vainagu sakopšana 1615 lielajiem kokiem, nozāģēti 314 nokaltušie un bojātie koki un 133 bīstamie koki, vēl 69 bīstamiem kokiem apzāģēti zari. Pašvaldība sakopusi arī 2347 jaunos kociņus, tiem veidoti vainagi, notikusi augsnes ģipšošana un mēslošana, kociņi karstajā vasarā daudzkārt laistīti, kā arī aprīkoti ar stumbru aizsargiem, lai netiktu ievainoti zāliena pļaušanas laikā. Pērn apzāģēti arī krūmi 519 kv. m. platībā un sakoptas apdobes 64 kokiem, kas aug ielu malās.
Komitejas sēdē piedalījās arī Vides aizsardzības kluba pārstāvji un sociāli aktīvi iedzīvotāji, kuri izteica savus priekšlikumus, kā varētu uzlabot koku stāvokli pilsētā. Izskanēja priekšlikumi veicināt apstādījumu atjaunošanu ne tikai pašvaldībai piederošajās teritorijās, bet arī iekšpagalmos un mikrorajonos, iesaistot iedzīvotājus.
„No mums katra ir atkarīgs, cik zaļā pilsētā mēs dzīvojam. Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, kuru es vadu, nav iesniegusi nevienu priekšlikumu par koku nozāģēšanu. Mēs izskatām citu iesniegumus, un katru gadījumu vērtējam individuāli, pēc iespējas cenšoties saglabāt ikvienu koku. Šodienas diskusijā izskanēja daudz vērtīgu priekšlikumu. Viens no tiem bija par pilsētas galvenā dārznieka amata atjaunošanu. Rosināšu kādā komitejas sēdē plašāk diskutēt par šāda amata ieviešanu,” teica Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.
