Sanāksmē dalībvalstis uzsvēra dezinformācijas izaicinājumus un nepieciešamību ES pastiprināt cīņu ar to. Parlamentārā sekretāre īpaši norādīja uz nepieciešamību koordinēti ieviest 2018. gada 5. decembrī publiskoto ES Rīcības plānu cīņai pret dezinformāciju ES un dalībvalstīs, jo īpaši ņemot vērā tuvojošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas šī gada 25. maijā. Latvija ir sniegusi nozīmīgu pienesumu minētā plāna sagatavošanā ES.
Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka “dezinformācijas ārējā un iekšējā dimensija nav nodalāmas. Jāstiprina spēja cīnīties ar ārējo dezinformācijas apdraudējumu, vienlaikus stiprinot sabiedrības noturību pret dezinformāciju. ES jāveicina arī privātā sektora, tostarp IT kompāniju un sociālo platformu iesaisti cīņā pret dezinformāciju”.
Latvija bija viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas vērsa uzmanību uz tādiem izaicinājumiem kā spējas atpazīt, analizēt un atmaskot dezinformāciju, kā arī veicināt sabiedrības izpratni, tostarp atbalstot pētniecību, mediju neatkarību un medijpratību. Latvijai būtiski, lai tiktu stiprināta arī ES Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas darba kapacitāte Eiropas Ārējā darbības dienestā, lai strādātu ar izaicinājumiem Austrumu partnerības reģionā.
Vispārējo lietu padomē dalībvalstis arī diskutēja par nākamo sešu mēnešu darbu Rumānijas prezidentūras vadībā ar ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam. Z. Kalniņa-Lukaševica norādīja: “Savlaicīga vienošanās par ES budžetu ir svarīga, lai nodrošinātu laicīgu fondu ieviešanu. Tas ir īpaši svarīgi gala saņēmējiem – pilsoņiem un uzņēmumiem. Tajā pašā laikā Latvija uzsver kvalitatīvas vienošanās nozīmi. Sākotnējais ES priekšlikums ir būtiski jākoriģē. Konverģencei jābūt horizontālai prioritātei attiecībā uz lauksaimniecību, Kohēzijas politiku, transporta savienojumiem, pētniecību un inovācijām.”
Dalībvalstu pārstāvji tika arī iepazīstināti ar Rumānijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē izvirzītajām prioritātēm 2019. gada pirmajam pusgadam. Sanāksmē parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica pauda Latvijas atbalstu Rumānijas prezidentūras izvēlētajam moto “Kohēzija, kopīga ES vērtība”, norādot, ka Latvija vienmēr ir uzsvērusi kohēzijas un konverģences politikas nozīmi visos ES politikas aspektos.
Informācijai
Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, un 2019. gada pirmajā pusgadā to vada ES Padomes prezidējošā valsts Rumānija.
2018. gada decembra Eiropadomē politiskie līderi vienojās, ka vienošanās par nākamo ES daudzgadu budžetu ir jāpanāk līdz 2019. gada rudenim. Tādēļ Rumānijas prezidentūras laikā varētu notikt dalībvalstu sarunu intensīvākais posms.
2018. gada 5. decembrī publiskotais ES Rīcības plāns cīņai pret dezinformāciju, kā arī progresa ziņojums par Eiropas Komisijas paziņojuma “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē – Eiropas pieeja” (publiskots 2018. gada 26. aprīlī) ieviešanu. Rīcības plāns ir atbilde Eiropadomes diskusijām 2018. gada jūnijā, oktobrī un decembrī, kur tika norādīts uz izaicinājumiem šajā jomā, īpaši ņemot vērā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019. gada maijā.
Rīcības plāns (angļu valodā) pieejams: https://ec.europa.eu/commission/publications/action-plan-disinformation-commission-contribution-european-council-13-14-december-2018_en
