Plānā ir aprakstītas līdz šim Latvijā novērotās klimata pārmaiņas un noteikti pielāgošanās risinājumi dažādiem ar tām saistītiem riskiem un iespējām. Plāna mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu.
Pielāgošanās pasākumi ir balstīti uz pētījumiem par risku un ievainojamības novērtēšanu un pielāgošanās pasākumu identificēšanu sešās jomās: ainavu plānošana un tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un ārkārtas palīdzība, būvniecība un infrastruktūras plānošana, veselība un labklājība, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Izvēlētās nozares aptver klimata pārmaiņām visvairāk pakļautos un ievainojamākos sektorus.
Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns ir veidots kā nacionāla līmeņa ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments. Plāns ir izstrādāts, lai īstenotu Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam, Eiropas Savienības likumdošanā un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumā noteikto. Plāna mērķis un uzdevumi ir cieši saistīti ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem līdz 2030. gadam, kā arī ANO Sendai Ietvarprogrammu laika periodam no 2015. līdz 2030. gadam katastrofu risku mazināšanai.
Pielāgošanās klimata pārmaiņām aktualizē arī rudenī publicētais Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC) īpašais ziņojums par globālo sasilšanu par 1.5°C. Tajā konstatēts, ka zaudējumi pie globālās gaisa temperatūras paaugstināšanās par 2°C būtu ievērojami lielāki nekā pie 1.5°C, tāpēc IPCC aicina gan steidzami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), gan arī ieviest pārdomātus pielāgošanās pasākumus.
Tāpat nozīmīgi, ka 2018. gada 12. novembrī Eiropas Komisija publicēja ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tajā ziņots, ka, turpinot līdzšinējo pieeju, klimata pārmaiņu dēļ vien ikgadējie zaudējumi Eiropas kritiskajai infrastruktūrai līdz gadsimta beigām varētu desmitkārtīgi palielināties (no 3,4 miljardiem EUR patlaban līdz 34 miljardiem EUR). Vislielākos zaudējumus cietīs rūpniecības, transporta un enerģētikas nozares1 .
1 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018DC0738&from=EN
