Tiesa atzina, ka sabiedrības tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā vides jomā nav pārkāptas, jo pirms būvatļaujas izdošanas nebija jāizstrādā detālplānojums un nebija jāveic publiskā apspriešana.
Tiesa skaidroja, ka detālplānojuma izstrādes jēga un mērķis ir detalizēt teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās prasības. Ja minētajos dokumentos attīstības priekšlikuma īstenošanai būtiskās prasības jau ir pietiekami detalizēti noteiktas, tad detālplānojuma izstrādei nav pamata. Konkrētajā gadījumā nepastāv neviens no tiesību normās noteiktajiem priekšnoteikumiem detālplānojuma izstrādei. Esošajos teritorijas plānošanas dokumentos strīdus jautājumi ir atrisināti pietiekamā detalizācijas pakāpē. Tajos gar zemesgabalu ir paredzēta satiksmes infrastruktūras izbūve. Objekts pieslēdzas ieplānotajām ielām, neprasot ieplānoto ielu sarkano līniju pārkārtošanu un neietekmējot citas pieguļošās teritorijas un publisko piekļuvi tām. Ir paredzēti arī citi galvenie inženiertīkli, un tie nav jāizplāno un jāizveido no jauna tieši konkrētajam zemesgabalam. Objekts atbilst dominējošajai apbūves funkcijai attiecīgajā apbūves kvartālā. Objekta apbūves parametri atbilst attiecīgajā vietā bijušo būvju apbūves parametriem.
Tiesa norādīja, ka katra jauna būvniecība zināmā mērā ietekmē blakus esošo māju iedzīvotāju sadzīves apstākļus. Valsts vides dienests tehniskajos noteikumos ir izvirzījis tādas vides aizsardzības prasības, lai objekts neradītu būtisku troksni vai smakas, kas varētu ietekmēt blakus esošo dzīvojamo apbūvi. Piebraukšana objektam notiks pa maģistrālo ielu posmiem, kas tiks uzbūvēti neatkarīgi no loģistikas centra būvniecības. Līdz ar to transporta plūsmas pieaugums pa maģistrālajām ielām un šo ielu radītā ietekme nav tieši saistāma ar objektu un vienādojama ar objekta radīto ietekmi.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.
