Ar mērķi uzlabot sirds un asinsvadu slimību (SAS) profilaksi un agrīnu slimību atklāšanu, Veselības ministrija uzsāk informatīvu kampaņu, aicinot iedzīvotājus savlaicīgi rūpēties par savu sirds veselību.
“Programma izstrādāta sadarbojoties ar kardiologiem un ģimenes ārstiem, ņemot vērā sabiedrības veselības rādītājus. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, tāpēc īpaša loma ir jāvelta šo slimību profilaksei. Aicinu ikvienu iedzīvotāju rūpēties par savu veselību ikdienā un atsaukties veselības pārbaudēm, kuras apmaksā valsts,” uzsvēra veselības ministre Anda Čakša.
Papildus ikgadējai profilaktiskajai apskatei pie ģimenes ārsta pacientam 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā vienu reizi tiks novērtēts sirds un asinsvadu saslimšanu risks atbilstoši SCORE* metodei, pirms tam veicot sirds un asinsvadu un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšanu, asinsspiediena noteikšanu, ķermeņa masas indeksa, kopējā holesterīna un glikozes līmeņa asinīs noteikšanu, kā arī sirds un miega artēriju auskultāciju. Ģimenes ārsts aprēķina sirds un asinsvadu slimību risku ar SCORE* metodi, ņemot vērā pacienta:
- dzimumu;
- vecumu;
- smēķēšanas paradumus;
- asinsspiedienu;
- kopējo holesterīna līmeni.
Vadoties no iegūtā sirds un asinsvadu saslimšanu riska novērtējuma, ģimenes ārsts organizēs pacientam papildu nepieciešamos izmeklējumus – elektrokardiogrammu, ehokardiogrāfiju, miega artēriju ultrasonoskopiju un veloergometriju. Papildu ir izstrādātas arī detalizētas rekomendācijas jeb algoritmi pacientu aprūpei un terapijai, ņemot vērā noteiktos riskus – pacienta dzīvesveida paradumu maiņai, nepieciešamajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, medikamentozajai terapijai, kardiologa konsultācijai un turpmākajai uzraudzībai pie ģimenes ārsta. “Šis sava veida “zaļais koridors” ir ļoti pozitīvs darbs, jo cieši sadarbojoties ģimenes ārstam ar citiem speciālistiem, pēc saslimšanas riska noteikšanas ģimenes ārstiem šobrīd ir izstrādātas detalizētas vadlīnijas, kā rīkoties tālāk un kurp nosūtīt pacientu, lai tiktu uzsākta maksimāli ātra ārstēšana,” norāda ģimenes ārste Līga Kozlovska.
“Šobrīd ir sperti būtiski soļi, lai savlaicīgi konstatētu iespējamos riskus un uzlabotu pacienta veselības stāvokli, tomēr svarīgi, ka arī pats pacients ir apzinīgs un apmeklē savu ārstu, neskaties uz to, ka pašsajūta konkrētajā brīdī ir laba,” mudinot iedzīvotājus veikt sirds un asinsvadu saslimšanas risku pārbaudes savlaicīgi, min kardiologs Gustavs Latkovskis.
Savukārt, kardiologs Andrejs Ērglis norāda, ka jau šobrīd Latvijas iedzīvotāju mūža garums pieaug, tādēļ ļoti svarīgi ir jau laikus, sākot no 40 gadu vecuma pastiprināti pievērst uzmanību un rūpēties par veselību, tādēļ šāda veselības aprūpes iniciēta un valsts apmaksāta programma sirds un asinsvadu slimību risku novērtēšanai un novēršanai ir vērtējama tikai ar pozitīvu zīmi.
Jau šobrīd iedzīvotāju ir izrādījuši interesi veikt šādu veselības pārbaudi. Kā liecina Nacionālā veselības dienesta dati, no augusta sirds un asinsvadu slimību riska noteikšana ar SCORE* metodi ir veikta jau 1024 pacientiem 176 ārstu praksēs.
*SCORE - fatālu kardiovaskulāru notikumu riska tuvāko 10 gadu laikā noteikšanas metode
