2017. gadā tika īstenoti 17 divpusējās attīstības sadarbības projekti ar kopējo Ārlietu ministrijas piešķirto finansējumu 441 250,23 EUR apmērā – 62% no Latvijas atbalsta ir bijuši Austrumu partnerības valstīm un 29% Centrālāzijas valstīm. Pērn Latvijas ieguldītais finansējums ir piesaistījis gandrīz tādu pašu apjomu citu donoru finansējuma, tādējādi ir ievērots princips strādāt stratēģiski. No projektu kopējā finansējuma 53% ir Latvijas finansējums, bet 47% piesaistīts no citiem donoriem.
"Rezultāti rāda, ka ievērojam starptautiski atzītos kvalitatīvas un efektīvas palīdzības plānošanas un sniegšanas principus: Latvijai ir sava ekspertīzes niša. No Ārlietu ministrijas budžeta finansētajām aktivitātēm 86% ir bijis par pārvaldes attīstību un spēju stiprināšanu, kas ietver gan tieslietu un iekšlietu sistēmu, gan demokrātiskās līdzdalības veicināšanu un cīņu ar korupciju; 19% - uzņēmējdarbības attīstībai un eksportspējas stiprināšanai; 10% - atbalsts decentralizācijas procesiem un vietējās vai reģionālās pārvaldes stiprināšanai," semināra dalībniekus informēja parlamentārā sekretāre.
Z. Kalniņa-Lukaševica pateicās visiem projektos iesaistītajiem par sekmīgu sadarbību 2017. gadā, kopīgi paveikto un Latvijas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam sekmīgu ieviešanu. Parlamentārā sekretāre atzīmēja, ka Ārlietu ministrija ir saņēmusi pozitīvas partnervalstu atsauksmes par sadarbības kvalitāti un nozīmību ilgtermiņā.
Atbilstoši Pamatnostādnēs noteiktajām jomām tika īstenotas aktivitātes pārvaldes attīstības un spēju stiprināšanā, demokrātiskas līdzdalības veicināšanā, kā arī uzņēmējdarbības attīstībai un eksportspējas stiprināšanai. Tāpat pagājušogad Latvijas valsts pārvaldes iestādes īstenoja 13 ES finansētus projektus ES kaimiņvalstu valsts pārvaldes spēju stiprināšanai jeb tā dēvētos Twinning projektus, kurus koordinē Finanšu ministrija.
Seminārā Ārlietu ministrijā piedalījās divpusējās attīstības sadarbības projektu īstenotāji, kas pārstāvēja pilsoniskās sabiedrības organizācijas, publiskās pārvaldes iestādes un privāto sektoru, kā arī tie Latvijas valsts pārvaldes eksperti, kas ES finansēto projektu ietvaros palīdz stiprināt ES kaimiņvalstu valsts pārvaldes spējas – kopā vairāk nekā 30 dalībnieki.
Projektu īstenotāji informēja par pagājušā gada aktivitātēm un sasniegtajiem rezultātiem. Tāpat seminārā norisinājās diskusija par labās prakses identificēšanu projektu īstenošanā un administrēšanā, attīstības sadarbības normatīvu un konkursa prasību pilnveidošanu, partneru meklēšanu, Latvijas ekspertīzes stiprināšanu un potenciālu.
