"Grozāmgrābslis" vienlīdz parādās gan gada vārda, gan nevārda statusā, un tas liecina, ka vārdam nav necik stabilas pozīcijas. Tiklab jāskatās, cik stabili aktuāls ir pats denotāts: vai vārds drīz nepazudīs līdz ar modes preci. Pie nevārdiem nezūdoši aktuālas ir noturīgas tendences: nekritiski tiešie tulkojumi no citām valodām, piemēram, "balanss" "bilances" vai "līdzsvara" vietā, "ābolu koks" "ābeles" vietā, liekvārdība un krievu valodas iespaidā jau sen iegājies sajukums "vēl" un "jau" attiecībās, kad sakām "vēl pagājušajā gadsimtā", bet īstenībā domājam "jau pagājušajā gadsimtā".
Spārnotie teicieni nāk no vides, kur saziņa kūsā visspraigāk: medijos, politikā, reklāmā. Starp 2017.gada atslēgvārdiem – "maisi", "elfi", "troļļi", "maksātnespējas administratori", "sarunu festivāls "Rīdzene"".
Mazumā neiet arī "samudžinājumi" jeb "savārstījumi": neskaidri un mulsinoši vārdu virknējumi, kas liek vaicāt, vai rakstītājs/runātājs pats maz sapratis, ko gribējis teikt: "Vidēji 1000 jaundzimušo katru gadu nereģistrē tēvu," "Prezidents ar dzērienu ražotājiem vienojas pakāpeniski atteikties no alkohola plastmasas pudelēs," "Satiksmes ministrijas sagatavotie "Mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi" u. c.
Akcijas vēsturi skat.: https://lvak.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/.
Šāgada pieteikumus vērtē rīkotājorganizāciju deleģēta žūrija: terminologs, tulkotājs un literārais redaktors Aldis Lauzis; Valodu skolas vadītāja Iveta Grīnberga (Tulkot.lv); valodniece sociolingviste, filoloģijas zinātņu doktore Vineta Poriņa; literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane (Latvijas Rakstnieku savienība); "Dienas" žurnālists, publicists un dzejnieks Egīls Zirnis (LRS); sabiedriskā darbiniece Maija Sinka-Gobiņa (Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa); literārā redaktore un lektore Guna Kalniņa ("Rīgas Laiks").