Apstrīdētā norma
Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 148) 3.2.1. apakšpunkts nosaka: "Fiziskām personām par mājas platības daļu, kurā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta personām, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, šo saistošo noteikumu 3.1 punktā1noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrīt 30 m2 no mājas daļas, kuras lietošanas veids ir dzīvošana un kura netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai, un šai daļai piekrītošo koplietošanas telpu platību (ja ēka ir kadastrāli uzmērīta. 2Pārējos gadījumos piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības."
Augstāka juridiska spēka normas
Satversmes 91. panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā."
Satversmes 105. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu."
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Latvijas Republikas tiesībsarga pieteikuma (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs). Pieteikuma iesniedzējs pārbaudes lietas ietvaros konstatējis trūkumus Saistošo noteikumu Nr. 148 normā, kas nosaka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina kārtību fiziskajām personām par divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Pieteikuma iesniedzējs aicinājis Rīgas domi noteiktā termiņā šos trūkumus novērst. Tomēr Rīgas dome konstatētos trūkumus noteiktajā termiņā nav novērsusi.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka Saistošo noteikumu Nr. 148 3.2.1. apakšpunkts neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam teikumam, jo nepamatoti paredz atšķirīgu attieksmi pret nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuriem pieder divu vai vairāku dzīvokļu mājas, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, un kurās ir deklarēta viena persona uz katru īpašnieku.
Tiesas process
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Rīgas domi līdz 2018. gada 1. martam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2018. gada 29. maijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
1 Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 3.1 punkts: "Ja nekustamā īpašuma objektā deklarēta citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai personas, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, dzīvesvieta, saistošo noteikumu 3. punkta ievaddaļā noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanai iepriekšminētās personas dzīvesvietai jābūt bijušai deklarētai Latvijā uz tā gada, kas ir bijis 7 gadus pirms attiecīgā taksācijas gada, 1. janvāri. Ja personai vienreiz konstatēta atbilstība šim kritērijam, nākamajos taksācijas gados to atkārtoti neizvērtē un uzskata par izpildītu.
2 Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 3. punktā noteiktas konkrētas nekustamā īpašuma objektu kategorijas, kurām iespējams piemērot samazināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Samazinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes atbilstoši īpašuma kadastrālajai vērtībai ir šādas: 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 57 000 euro; 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 57 000 euro, bet nepārsniedz 107 000 euro; 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 107 000 euro.
