Mūsdienās feminisms ir daudzdimensionāls, iekšēji pretrunīgs un izteikti daudznozīmīgs jēdziens. No bagātā feminismu tipoloģijas klāsta kā vienojošais izvēlēts kultūras feminisms (cultural feminism), jēdziens, kas izkristalizējies esencialisma skolas un poststrukturālistu teorētiskajās diskusijās jautājumā par sievietes kā subjekta konceptualizāciju un identitātes krīzi 20. gadsimta 80. gados.
Terminoloģija pēc savas būtības ir mierīga prāta produkts (vismaz tā tam vajadzētu būt), bet feministika vēl arvien ir dzīva, intelektuālām un politiskām kaislībām atvērta darbības joma, un arī jēdziens kultūras feminisms tiek lietots un izprasts dažādi. Šīs vārdnīcas virsrakstā tas domāts kā neitrāls termins femīnās diferences un sievišķā subjekta kultūrsocialās determinācijas raksturošanai, sievietes intelektuālās un mākslinieciskās jaunrades pašizpausmes un rezonanses sabiedriski politiskās dzīves arēnā aktualizācijai un izpētei.
Pievēršoties sievietes tēla tipoloģijas jautājumiem, atmiņā atsaukti latviešu kultūras fenomeni un izmantoti latviešu autoru darbi. Piemēram, ekofeminisma ideju ilustrācijai Imanta Ziedoņa dzeja, kritušās sievietes piemēram Andreja Upīša un Ivandes Kaijas romāni, bet sievietes ideāltipa patriarhālās kultūras tradīcijā kā ideālas sievas un mātes paraugs – Krišjāņa Barona sieva Dārta, kura līdz pat mūža beigām neiemācījās rakstīt un savu dzīvi veltīja ģimenei – bērniem un vīram.
Lietojot vārdnīcu, varēs uzzināt, cik daudzveidīgi feminismi sastopami teorētiskajā literatūrā un jēdziena lietošanas praksē, ar ko franču feminisms atšķiras no amerikāņu feminisma, kiberfeminisms no ekofemisma, par anglicisma gender, kā dzimumu socioloģijas koncepta cilmi un nozīmes transformācijām 21. gadsimta postfeminisma un postgendersima teorētiskajās koncepcijās u.tml.
Katrs šajā vārdnīcā iekļautais šķirklis ir oriģināls autordarbs, izmantojot plašu un daudzveidīgu teorētiskās literatūras klāstu svešvalodās (galvenokārt angļu, arī norvēģu, krievu, vācu un franču), ņemot vērā arī Latvijas specifiku, un izvērstākie šķirkļu apraksti var kalpot arī kā uzziņu literatūra.
Programmā:
LU prorektores Inas Druvietes uzruna, projekta vadītājas Ausma Cimdiņas stāstījums un izdevuma recenzenta Māra Baltiņa komentārs.
Tikšanās un sarunas ar izdevuma autoriem un veidotājiem.
Ieeja brīva.
Vārdnīcu izdevis apgāds "Zinātne", tā izstrādāta "Projekta Nr. NFI/R/2014/061 "Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās: Latvijas un Norvēģijas diversitātes/ Gender, Culture and Power: Diversity and Interactions in Latvia and Norway". Projekts līdzfinansēts no Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014. gadam līdzekļiem. Vairāk par projektu http://www.gender-nfi.lu.lv/