LU tika dibināta kā vienīgā universitāte Latvijā, kurā visas studijas notiek latviešu valodā, atklājot Latviešu valodas un kultūras vasaras skolu, savā uzrunā uzsvēra LU rektors profesors Indriķis Muižnieks. Tolaik tas bijis liels izaicinājums, jo neviens neticēja, ka tādus priekšmetus kā ķīmija un fizika varētu mācīt latviski.
"43 dalībnieki, kas pārstāv dažādas pasaules valstis un kontinentus, neapšaubāmi ir prieks un apliecinājums tam, ka latviešu valoda kā viena no lielajām pasaules valodām, kurā runā vairāk nekā miljons cilvēku, kļūst interesanta ne tikai šeit Latvijā, bet arī pasaulē. Ne velti to māca kā studiju priekšmetu vairāk nekā 20 universitātēs pasaulē," atklājot vasaras skolu, sacīja LU rektors.
Latviešu valodas un kultūras vasaras skolā, kas LU norisināsies no 24. jūlija līdz 6. augustam, vēl bez dalībniekiem ar nelielām (A1+) un labām (B1) latviešu valodas priekšzināšanām, šogad pirmo reizi piedalās arī dalībnieki bez priekšzināšanām.
Katram vasaras skolas dalībniekam ir sava motivācija, kādēļ apgūt latviešu valodu. Daļai ārvalstu studentu tā ir obligāta prasība augstskolā. Piemēram, studentiem no Ķīnas latviešu valoda ir obligāts priekšmets. Citi latviešu valodu izvēlas kā fakultatīvu priekšmetu, savukārt daļai vasaras skolu dalībnieku radi vai draugi ir latvieši, tāpēc arī viņi nolēmuši labāk iepazīt Latvijas kultūru, politiku, mākslu, vēsturi un valodu. Vēl LU vasaras skolu apmeklē "valodas kolekcionāri", kas vidēji prot piecas sešas un pat vairāk valodu.
"Kā viņiem tas izdodas? Tur laikam jābūt filologa talantam," uzskata LU Pirmsstudiju mācību centra direktore Sarmīte Miltiņa.
Vasaras skolā šogad pirmo reizi piedalās ārzemju latvieši no Kanādas un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Piedalās ne tikai studenti, bet arī seniori, norāda Miltiņa.
Ja 2015. gadā, kad pirmo reizi bija Latviešu valodas un kultūras vasaras skola, piedalījās tikai seši dalībnieki, 2016. gadā – 24, šogad latviešu valodu divu nedēļu garumā apgūs jau 43 dalībnieki no 19 dažādām valstīm. Par latviešu valodu interesējas dalībnieki no Dienvidkorejas, Japānas, Ķīnas, ASV, Kanādas, Vācijas, Igaunijas, Somijas, Spānijas, Nīderlandes un Īrijas.
Dalībniekiem bija iespēja pieteikties Latvijas Universitātes un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) stipendijām. LU stipendijas, kas sedz vasaras skolas dalības maksu, piešķirtas studentiem ar minimālām un labām latviešu valodas priekšzināšanām, savukārt VIAA stipendijas, kas sedz dzīvošanu studentu dienesta viesnīcā, ēdināšanu un dalības maksu, piešķir studentiem, kas ir no valstīm, ar kurām Latvija noslēgusi starpvalstu līgumus.
"Galvenais nosacījums, pēc kura mēs izvērtējām, kam piešķirt stipendijas, ir motivācijas vēstule, kurā pretendents skaidroja, cik ieinteresēts ir piedalīties šajā vasaras skolā," bilst Miltiņa.
Katru gadu skolas organizatori domā, kā programmu padarīt aizvien interesantāku. Šogad uzsvars likts uz diskusijām, kurās dalībnieki klausīsies, dalīsies ar viedokļiem un uzdos jautājumus. Trīs pēcpusdienās dalībnieki diskutēs par Latvijas vēsturi un politiku, mākslu un kultūru, kā arī – latviešu folkloru.
"Dalībnieki zina, kāpēc ir šeit, jo programma ir iepriekš izziņota, viņi nāk un mācās. Mēs divās nedēļās piedāvājam apgūt gan valodu, gan kultūru, kur iekļaujam muzeju apskati un diskusijas. Šogad mēs piedāvājam divu dienu izbraucienu uz Ventspili, kur interaktīvā veidā pasniegsim latviešu valodu," stāsta Miltiņa.
Vasaras skolas beigās dalībnieki kārtos gala pārbaudījums gan rakstiski, gan mutiski. Pēc sekmīgu pārbaudījumu noslēgšanas dalībnieki iegūs sertifikātu, kurā norādīts, ka apgūti latviešu valodas kursi 64 stundu apjomā.
Vasaras skolas par valodām un kultūru ir ļoti iecienītas visā pasaulē, un LU ir vienīgā vasaras skola, kura piedāvā šādu programmu, pārliecināta Pirmsstudiju mācību centra direktore.
