LRA atzinīgi vērtē un aicina arī turpmāk NEPLP saglabāt savu nostāju - neiejaukties sabiedrisko mediju saturā. " Latvijā mediji bauda augstu sabiedrības uzticēšanos, tāpēc uzskatām, ka tā ir augstākā atzinība, ko mediji var saņemt, un tā noteikti ir jāsaglabā, jo tieši saturā neatkarīgi un autonomi mediji ir demokrātijas un tiesiskās sistēmas pamats", norāda LRA valde.
Šobrīd ir būtiski pilnveidot sabiedrisko mediju darbības vidi, tāpēc LRA aicina Finanšu ministriju, Valsts kontroli un NEPLP veltīt visas pūles, lai nodrošinātu valsts budžeta izlietošanu sabiedriskajos medijos visefektīvākajā veidā un vērš uzmanību uz dažiem skaitļiem, kas norāda uz ieilgušu krīzi finanšu pārvaldībā.
Pašreiz Latvijas Radio faktiski veido piecas programmas, kuru kopējie ieņēmumi 2016. gadā bija vairāk nekā 9 160 000 EUR. Savukārt, Latvijas komercradio reklāmas tirgus ieņēmumi attiecīgajā laika periodā bija 8 900 000 EUR. Par šiem līdzekļiem komercradio stacijas spējušas uzturēt vairāk nekā 40 radio programmu. Protams, Latvijas radio ražo daudz oriģinālsatura, un izmaksas ir objektīvi lielākas, taču astoņkārtīga izdevumu atšķirība vienas programmas izveidei, raisa ļoti daudz jautājumu, par kuriem LRA aicina diskutēt.
Savukārt, paanalizējot pēdējo gadu Latvijas Televīzijas sabiedrisko pasūtījumu izpildes un 2017. gada plānus, nav skaidra sistēma, kas nodrošinātu caurskatāmu un saprotamu sabiedrības līdzekļu apguvi. Piemēram, ziņu raidījumu vienas stundas plānotās izmaksas divu gadu laikā ir pieaugušas par 39%, informatīvi analītisko raidījumu izmaksas 2016. gadā ir nokritušas par 37% pret 2015. gadu, bet 2017. gadā atkal atgriezušās teju iepriekšējā līmenī. Kultūras un mūzikas raidījumu izmaksas 2016. gadā nokrītas par 42%, bet 2017. pieaug par 160% attiecībā pret 2016. gadu, kopumā divu gadu laikā pieaugot par 52%. Šāda agresīva izmaksu dinamika ar ekstrēmu amplitūdu ir vērojama gandrīz visās pozīcijās.
Ieviešot lielāku caurspīdīgumu sabiedrisko mediju finanšu plūsmās un strukturētību budžetos, tiks sasniegti vairāki mērķi.
Pirmkārt, novērstas aizdomas par dubultu satura apmaksu – to saņemot gan no sabiedriskā pasūtījuma, gan no komercklientiem.
Otrkārt, tiks kliedētas šaubas par sabiedrisko mediju ietekmējamību, kas varētu izrietēt no līgumiem ar reklāmdevējiem un sponsoriem, uz ko pēdējo nedēļu laikā norādījuši vairāki mediju eksperti. Sabiedriskajiem medijiem jārūpējas par žurnālistikas kvalitātes standartu saglabāšanu.
Treškārt, strukturēta un caurspīdīga budžeta pilnveidošana ļaus NEPLP pilnībā ieviest praksē Eiropas komisijas (EK) noteiktās vadlīnijas par valsts atbalstu sabiedriskajiem medijiem, ko NEPLP apņēmās izdarīt jau pirms vairākiem gadiem. LRA aicina izmantot arī citu valstu pieredzi sabiedrisko mediju budžetu sastādīšanā (piemēram, Igaunijas), kuru struktūra un caurspīdīgais administrēšanas mehānisms būtu izmantojams par piemēru.
Ceturtkārt, EK vadlīnijām atbilstoši strukturēts sabiedrisko mediju budžets ļaus secināt, cik liela kompensācija būtu nepieciešama mūsu sabiedriskajiem medijiem, lai tie spētu iziet no reklāmas tirgus.
LRA atkārtoti uzsver: "sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir atslēga tam, lai nostiprinātu ētiskuma un žurnālistikas kvalitātes standartus sabiedriskajos medijos un lai tādējādi dotu komercmedijiem iespēju iegūt papildu ienākumus no reklāmas tirgus jauna oriģināla satura veidošanai. Šīs ir prioritāras un neatliekamas reformas, lai hibrīdkara apstākļos nostiprinātu nacionālo informācijas telpu".
