Valsts kontrole vērtēja, vai Tieslietu ministrijas īstenotie pasākumi tiesu sistēmas darbības efektivitātes paaugstināšanai 2009.–2015. gadā ir bijuši veiksmīgi un Latvijas tiesu sistēmā pastāvošās problēmas ir novērstas. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas izvērtējumu ir izdevies izpildīt 87,5 % no plānotā, taču rezultatīvie rādītāji sasniegti vien 47 % apmērā. Būtiskākās jomas, kurās Valsts kontroles ieskatā progresam būtu jābūt lielākam, ir tiesvedības ilguma un tiesnešu noslodzes rādītāji, cilvēkresursu efektīva plānošana un attīstība.
Lai pilnveidotu Latvijas tieslietu sistēmu, 2009. gadā Tieslietu ministrija uzsāka īstenot mērķtiecīgus pasākumus tiesu sistēmas darbības efektivitātes paaugstināšanai. Tam par pamatu kalpoja Tieslietu ministrijas izstrādātās "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015. gadam", kas bija pirmais plānošanas dokuments attiecībā uz tiesu sistēmu Latvijā. Pamatnostādņu mērķis bija nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu iekārtas darbību, sekmējot tiesu neatkarību, pieejamību un tiesas procesa efektivitāti. Pasākumu īstenošana tika veikta piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī piesaistot ārvalstu līdzekļus dažādu projektu īstenošanai, tajā skaitā 7,68 milj. euro Latvijas un Šveices finansiālās palīdzības projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros.
Šis attīstības posms ir noslēdzies, un Valsts kontrolei bija būtiski novērtēt, kā minētajā laika posmā īstenotie pasākumi ir veicinājuši tiesu sistēmas darbības efektivitāti un vai ir novērstas Latvijas tiesu sistēmā pastāvošās problēmas.
Ar katru gadu izdevumi tiesu darbības nodrošināšanai pieaug – laikā no 2009. gada tie ir pieauguši vairāk nekā par 50 %, 2016. gadā sasniedzot 51 milj. euro. Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei (European Commission for the Efficiency of Justice – CEPEJ) 2016. gadā apkopotā informācija liecina, ka Latvijas tiesu sistēmas izdevumi attiecībā pret IKP ir augstāki nekā vidēji 28 ES dalībvalstīs – astotie augstākie Eiropas Savienībā. Revīzijā konstatēts, ka kopējais saņemto lietu skaits 2016. gadā ir samazinājies par 15 %.
Plānotais tiesvedības ilguma rādītāju uzlabojums nav sasniegts. Vēl arvien pirmās instances tiesās tas vidēji pārsniedz 150 dienas. Turklāt šādi rādītāji vērojami, neskatoties uz to, ka tiesās saņemto lietu skaits samazinās, bet tiesnešu skaits pieaug. Salīdzinot ar Pamatnostādnēs plānoto, kopumā pirmās instances tiesās samazinājums lietu izskatīšanas laika rādītājos vērojams vien administratīvo lietu kategorijā, bet civillietu un krimināllietu izskatīšanas ilgums ir pat palielinājies.
Lai arī kopumā uzlabojas izskatīto un pabeigto lietu īpatsvars, tomēr joprojām Latvijas tiesās gadā izskata mazāk lietu, nekā tiek saņemtas, kas liecina par nepietiekamu tiesu darbības produktivitāti. Tiesu noslodzi nav būtiski mazinājuši arī alternatīvie strīdu izskatīšanas mehānismi, piemēram, mediācija, jo iedzīvotājiem, īpaši ārpus Rīgas, nav pietiekamas informācijas par šādu strīdu izskatīšanas veidu. Mediācijas pakalpojuma vidējā stundas likme ir 50 euro, kas pakalpojumu padara pieejamu vien daļai iedzīvotāju, jo pagaidām nav radīts atbalsta mehānisms tiem, kuri nevar to atļauties. Ir īstenoti tiesu modernizācijas pasākumi, ieviešot informācijas un komunikāciju tehnoloģiskos risinājumus, tomēr pagaidām tie nav sasnieguši gaidītos rezultātus. Kā liecina revīzijā izlases veidā analizētie tiesas procesi, uzstādītās videokonferenču iekārtas tiesvedības procesā tiek izmantotas vien retos gadījumos.
Joprojām pastāv būtiskas tiesu un tiesnešu noslodzes atšķirības. Visaugstākā noslodze ir Rīgas tiesu apgabalā, un, salīdzinot ar citiem tiesu apgabaliem, noslodze dažādās lietu kategorijās atšķiras divas līdz četras reizes. Viens no iemesliem ir gausā tiesu teritoriālo izmaiņu virzība. Kopumā Latvijas tiesu sistēma ir sadrumstalota, tajā ir liels pirmās instances tiesu skaits salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm. Tiesu apgabalos, kuros teritoriālās izmaiņas ir pavirzījušās tālāk (Rīgas un Latgales tiesu apgabali), būtiski uzlabojumi tiesu darbības rādītājos nav vērojami, ko ietekmē vienota redzējuma trūkums par kopumā nepieciešamajām izmaiņām. Nav izdevies sasniegt Pamatnostādnēs izvirzīto mērķi – mazāks tiesu skaits, kurās ir vidēji 40 tiesneši. Tikai četrās tiesās tiesnešu skaits ir virs 20, bet lielākajā daļā tiesu ir vien trīs līdz astoņi tiesneši. Tieslietu ministrija turpina plānot pārējās Latvijas tiesu teritorijās veicamos pasākumus.
Ilgstoši nerisinātus jautājumus Valsts kontrole konstatēja tiesneša kandidātu atlasē. Pārsniedzot deviņus mēnešus, šis process joprojām būtiski ietekmē tiesu darbības efektivitāti. Lai gan reforma paredzēja esošo kārtību pārskatīt, tas ir iekavējies un Tieslietu ministrija paredzējusi pašreizējo kārtību pārskatīt tikai 2018. gadā.
Neizmantots resurss tiesu sistēmā joprojām ir tiesnešu palīgi. Tiesneša palīga tiesību, pienākumu un atbildības pārskatīšana ļautu samazināt tiesnešu slodzi un veidotu sistēmu kvalificētāko darbinieku karjeras izaugsmei līdz tiesneša amatam, tā palielinot darbinieku motivāciju turpmākam darbam tiesā. Tomēr arī šo jautājumu plāno skatīt tikai 2018. gadā, lai gan jau 2010. gadā konstatēts, ka esošā sistēma nespēj efektīvi un ilgtermiņā piesaistīt tiesai šo nozīmīgo tiesas darbinieku amata kategoriju. Situāciju raksturo tiesnešu palīgu mainība pašreizējā sistēmā – vidēji 22 % ik gadu.
Pamatnostādnēs izvirzīto rezultatīvo rādītāju izpilde attiecībā uz mācību nodrošināšanu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem un mācību apmeklēšana pati par sevi vēl nenozīmē, ka ir paaugstinājusies tiesnešu un tiesas darbinieku kvalifikācija un kompetences. Par nepieciešamību paaugstināt tiesnešu kompetences līmeni norāda augstais atcelto un grozīto lēmumu īpatsvars. Salīdzinot ar Igaunijas rādītājiem, Latvijā 2015. gadā augstākās tiesu instancēs atcelti vai grozīti vidēji 22,5 % nolēmumu, savukārt Igaunijā – vidēji 14,5 % nolēmumu. Par nepieciešamību paaugstināt tiesnešu kompetences līmeni norāda arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegto lietu skaita pieaugums, kā arī ECT pieņemtajos lēmumos tiek norādīts uz vāju argumentāciju Latvijas tiesu pieņemtajos lēmumos.
Atbilstoši Pamatnostādnēs paredzētajam, stiprinot tiesu neatkarību, ir izveidota Tieslietu padome, tomēr pagaidām tā nav spējusi būtiski ietekmēt tiesu sistēmas attīstību un kļūt par noteicošo sviru tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē. Valsts kontrole pievienojas Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas jau paustajam viedoklim par Tieslietu padomes darba pilnveidošanu un aicina Tieslietu ministriju izvērtēt nepieciešamo rīcību Tieslietu padomes kapacitātes stiprināšanai, tajā skaitā resursu nodrošinājumā, neatkarīga budžeta veidošanā un funkciju paplašināšanā.
Valsts kontroles ieskatā darbs pie tiesu sistēmas pilnveides ir jāturpina, 2009.–2015. gadā veikto reformu uzskatot par sākumu, pirmo posmu tiesu sistēmas sakārtošanā, un tam piekrīt arī Tieslietu ministrija. Jāturpina tiekties uz uzlabojumiem tiesu darbības efektivitātē jau minētajās jomās, kā arī jomās, kuras netika vai nepietiekami tika apskatītas iepriekšējos periodos.
Nozīmīgākās no tām ir tiesu sistēmas pieejamība. Latvijas tiesās iesniegto pieteikumu skaits pēdējos gados ir samazinājies, un tas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā uz 100 iedzīvotājiem. Jāvērtē, kā to ietekmē iespējas iedzīvotājiem saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, kā arī tiesas nodevas apmērs. Būtu jāpalielina informācijas un komunikāciju tehnoloģiju loma tiesu sistēmā. Šobrīd tā ir fragmentāra, kā arī trūkst konceptuāla redzējuma, kādai būtu jābūt e-tiesu sistēmai Latvijā.
Būtiski pieminēt arī sabiedrības zemo uzticību tiesu sistēmai. Neskatoties uz to, nav izveidota regulāra mērījumu sistēma un rīcības plāns sabiedrības informētības līmeņa paaugstināšanai. Lai gan Pamatnostādnes paredzēja nepieciešamību sabiedrības uzticības līmeni paaugstināt, konkrēti pasākumi ieplānoti netika.
Valsts kontrole turpinās sadarbību ar Tieslietu ministriju, lai sniegtu atbalstu ieteikumu ieviešanā. Tieslietu ministrijai kopumā sniegti 22 ieteikumi, lai pilnveidotu tiesu sistēmas attīstības plānošanu, uzlabotu tiesu darbības un tiesvedības efektivitāti.
