Pētniece norāda, ka šāda valstu politika Persijas līča valstu kontekstā nav nekas jauns. Jau 2014. gadā Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un Bahreina no Kataras atsauca vēstniekus, tādējādi parādot savu kategorisko nostāju pret Kataras sniegto atbalstu "Musulmaņu brālībai" un citiem teroristiskajiem grupējumiem.
Šodien, visu iepriekšminēto valstu attieksme ir novērojama jau daudz spēcīgāk. Šāds scenārijs Katarai var nozīmēt pilnīgu jeb daļēju lomas zaudēšanu tādās organizācijās kā Persijas līča Sadarbības padome un Arābu valstu līga norāda pētniece.
Katarai šī izolācija, kas ir sekmējusies gan no Saūda Arābijas un ASV vienošanās par terorisma apkarošanu, gan Saūda Arābijas un pārējo PLSP valstu sadarbības terorisma apkarošanā var maksāt dārgi, kā ekonomiski, tā arī sociāli. Nenoliedzami, ka Katarai kā vienai no vadošajām naftas un dabas gāzes ražotājvalstīm, šobrīd ir svarīgi saglabāt naftas cenu stabilitāti starptautiskajā arēnā. Savukārt Kataras aviosabiedrības ekonomiskā labklājība ir tieši atkarīga no atvērtu valstu robežām, norāda pētniece.
Kataras tūrisma nozare var tikt skarta vissāpīgāk, iepriekšveidotās attiecības un reisu pārlidojumi caur Saūda Arābiju un Ēģipti, šobrīd ir jāizvieto ar alternatīvām, kas Katarai varēt attiecību spēcināšanu ar Turciju un Irānu, norāda pētniece.
Savukārt, to ar kurām valstīm Katara turpmāk sadarbosies un uz kādiem nosacījumiem, mums rādīs laiks, tāpat arī interesanti būs vērot kādu scenāriju tālākam attiecībā izvēlēsies iesaistītās puses.
Ekspertes Sintijas Broka viedokļa video ir pieejams šeit (2min 28sek.): https://www.youtube.com/watch?v=HxlcGaYGUnw
Video komentārs tapis LĀI un RSU kopīgā projekta "100 sekundes ārpolitikas fokusā" ietvaros.
