Nolīgumā definēta virkne apņemšanos - noturēt globālo sasilšanu zem divu grādu pēc Celsija robežas, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu pusotra grāda pēc Celsija robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes. Tāpat nolīgumā pausta apņemšanās uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm, sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām un veicināt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.
Attiecībā uz klimata pārmaiņu ierobežošanu nolīgums paredz, ka visām tā pusēm ir jāiesniedz un pēc tam regulāri jāatjauno savi nacionāli noteiktie devumi klimata pārmaiņu ierobežošanā. Proti, vienošanās katrai valstij nenoteic konkrētas saistības klimata pārmaiņu ierobežošanā, bet gan ļauj tās noteikt pašām valstīm. Eiropas Savienības (ES) valstis kopīgi apņēmušās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 procentiem līdz 2030.gadam salīdzinājumā ar 1990.gadu. Šo mērķi visas ES dalībvalstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas.
Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus Latvija ievēro jau šobrīd, tādēļ līdz ar tā ratificēšanu nav sagaidāma būtiska ietekme uz sabiedrību, teikts likumprojekta anotācijā.
Nolīgumā paredzēto saistību izpildi Latvijā koordinēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Saeimas Preses dienests
